Pirmās vētrainās ovācijas Mežaparkā atskan, kad skatuvei lēni tuvojas garš autobuss ar uzrakstu Jumprava. Manas iztēles sakairinātās acis, lūkojoties pāri daudzo tūkstošu galvām, jau mēģināja saskatīt astoņdesmito gadu oranžo ikarusu – mūziķu vajadzībām pārbūvētus, tos tolaik mēdza izmantot populārākās latviešu grupas. Tomēr tas ir parastais, mūsdienās ielās sastopamais zili baltais satiksmes autobuss, un tas ir pareizi, jo Jumprava arī savā četrdesmit gadu jubilejā vēlas sevi pasniegt nevis kā pieminekli, bet joprojām aktuālu grupu, kāda tā arī ir.
Dižkača vārdu spēks
Jumpravai piestāv lieli koncerti. Un šis esot līdz šim lielākais. Šoreiz XL nenorāda tikai uz lielu izmēru. XL ir arī ar romiešu cipariem rakstīts jubilejas skaitlis 40. Visi grupas dalībnieki aizvien ierindā, to varēja redzēt arī nepilnu nedēļu pirms Mežaparka pasākuma grupas sākotnējā līdervokālista Ingus Ulmaņa jubilejas koncertā Dzintaru koncertzālē, kur tagadējie grupas dalībnieki viņam pievienojās dažās astoņdesmito gadu dziesmās, pat Ainaram Ašmanim atkal paņemot rokās basģitāru. Tātad gluži sakašķējušies nav, un tas lika cerēt, ka arī Mežaparkā uz skatuves būs visi – gan Ingus Ulmanis, gan kopā ar viņu 1987. gadā no Jumpravas aizgājušais Aigars Voitišķis. Grupa pat iesāka koncertu ar dziesmu Lidmašīna, ko agrāk dziedāja Ingus, bet Aigara Graubas izpildījumā tā skan tik pārliecinoši, ka tās laikā kādreizējais izpildītājs pat aizmirsās.
Aigars Grauba paliek pie mikrofona priekšplānā arī programmas turpinājumā – otrā ir Upe, vēl viena izcila dziesma, kas liek labsajūtas tirpām skriet pār visu ķermeni un gavilēt par tik izcilu izvēli koncerta ievadā – nevis pašām populārākajām, bet muzikāli augstvērtīgākajām kompozīcijām. Un tur būtiska loma ir arī labāko Jumpravas dziesmu vārdu autoram Ritvaram Dižkačam, kurš pazīstams kā citas vēsturiski nozīmīgas grupas Aurora līderis.
Stūre drošās rokās
Atrodoties netālu no pults, tās tuvumā saskatu Edmundu Zazerski, kurš grupai kā skaņu režisors pievienojās jau astoņdesmitajos gados, un atmiņā viņa tā laika citāts, ka izcilas skaņas gadījumā klausītājiem patiks jebkāda mūzika, tātad tehniskā puse joprojām ir drošās un prasmīgās rokās.
Koncerta dalībnieku tuvplāni ar papildu projekciju mākslu mijas uz daudziem nelieliem ekrāniem skatuves fonā, ko papildina gaismu šovs, un brīžiem debesīs uzšaujas arī karsti uguns stabi. Iespaidīgi un grandiozi, bet arī bez pārspīlējumiem, ar ko citi mēdz pārcensties, šaujot gaisā tik daudz raķešu kā valsts svētkos vai gadumijā.
Ierasti Aigara Grāvera (pirms dažiem gadiem Aigaru dienā Dzintaros – arī pieaicinātā Voitišķa) spēlētās ģitārpartijas šoreiz lielākoties pārņēmis Jānis Kalniņš, kļūstot par vēl vienu ar klasisko kvartetu gandrīz visu koncerta laiku spēlējošu mūziķi; Rick Feds jeb Rihards Fedotovs pie akustiskajām un elektroniskajām bungām jau vairākus gadus ir neiztrūkstošs Jumpravas koncertu dalībnieks. Viņa sniegumu – tīri no koncertos tik svarīgā vizuālā viedokļa – daudz vairāk var izbaudīt tieši tajos brīžos, kad viņš izcili spēlē klasiskās bungas, nevis nelielo kastīti, kuru darbina, pa tās mirguļojošajiem un krāsainajiem taustiņiem veikli sitot ar pirkstiem.
Saaugt uzreiz nevar
Laiku pa laikam programmā tiek iekļautas pēdējo gadu dziesmas, kas nav sliktākas par vecajām, – gluži vienkārši tām vēl nav bijusi iespēja izturēt laika pārbaudi vairāku desmitgažu garumā, lai mēs ar tām varētu saaugt. Tāpēc tās kalpo atelpas vai atslābuma brīžiem, lai pēc tam atkal varētu pilnā rīklē maurot līdzi no galvas zināmās, ko publika gaida visvairāk. Drīz pēc patīkami satraucošā ievada ieskanoties Mēness iedeguma ievadskaņām, kas daļēji citē hārdroka klasiķu Deep Purple hita Smoke on the Water sākuma ģitāras rifu, bet joprojām uz skatuves neparādoties Voitišķim, kurš to dziedāja oriģinālversijā, cerības par abu bijušo jumpraviešu iesaistīšanos turpina izplēnēt. Varbūt hitu Prom no pilsētas, kura piedziedājumu par ziedošajām suņu sēnēm astoņdesmitajos studentu kopmītnēs visi kliedza līdzi, arī šoreiz, tāpat kā nesen dzirdētā koncertā, autora Voitišķa vietā atkal dziedās Grauba? Nē, šīs dziesmas, ar ko daudziem saistās grupa Jumprava, nebija vispār. Bet atstāt dažus trumpjus rokās, lai klausītājiem saglabātos interese un vēlme koncertus apmeklēt turpmāk, arī ir diezgan gudrs gājiens. Toties beigu daļā izskanēja Aigara Krēslas dziedātās, sen nedzirdētās rindas: "Varbūt esmu piedzēries / Tas būtu izdevīgāk tev" (Sveiciens), arī Teātris (pirmoreiz to dzirdēju Graubas, nevis Ulmaņa izpildījumā), līdzās vienmēr atskaņotajām dziesmām Vēlreiz, Tālu aizgāja, Peldētājs un Ziemeļmeita, bez kurām māksliniekus no skatuves prom nelaistu neviens.
Turpinājums jāgaida
Diemžēl tehniskās ķibeles liedza pilnvērtīgi prezentēt topošo Aigara Graubas spēlfilmu Jumprava. Lielais notikums. Koncerta vidū pēc grupas aiziešanas no skatuves uzmanība bija jāpievērš ekrāniem, taču Mežaparka estrādē iestājās klusums. Kādu brīdi likās, ka tas ir apzināts gājiens un tūliņ uz skatuves iznāks grupas Carnival Youth dalībnieks Roberts Vanags (filmā spēlē Aigaru Graubu) kopā ar pārējiem jumpraviešu atveidotājiem, lai sāktu spēlēt dzīvajā, tomēr skatuve palika tukša un klusa vairākas minūtes.
Bija grūti noticēt, ka tās patiešām ir ķibeles, līdz uz skatuves iznāca Aigars Grāvers un atvainojās, pēc tam mūziķi turpināja spēlēt paši, bet koncerta dramaturģisko ritējumu tas salauza. Kā pārtraukums koncertzālē, tikai bez kafijas un kūciņas. Neko darīt – tā gadās pat pasaules zvaigznēm: reiz Berlīnē Blondie koncerta sākumā kāds aizmirsa ieslēgt Debijas Herijas mikrofonu, un visa pirmā dziesma izskanēja bez viņas balss, māksliniecei to pat nenojaušot. Mūsdienu tehnoloģijas jau sāk pārspēt cilvēku smadzenes, arvien vairāk pietuvojoties dabas stihijām, kas ir neprognozējamas un mēdz pārsteigt.
Atliek tikai gaidīt jau vairākus gadus topošo filmu, kas turpinās dokumentēt vairākām paaudzēm nozīmīgās Jumpravas vēsturi, – jau ir Daigas Mazvērsītes grāmata, ir iestudēta mūziķiem un viņu daiļradei veltītā izrāde Zem diviem karogiem Nacionālajā teātrī un rokopera Izredzētais Dailes teātrī ar viņu pašu piedalīšanos. Jumprava pastiprināti rūpējas par savu palikšanu vēsturē, un turpinājums noteikti sekos. Drīz gaidāms arī albums Jumprava 2024 ne vien ar svaigām, bet arī vecām dziesmām jaunā skanējumā.