Valsts kultūras iestādēs strādājošo atalgojumam ir nepieciešams paaugstināšanas grafiks, citādi riskējam pazaudēt savus profesionāļus. To KDi rīkotajā diskusijā par nākamā gada budžetu uzsver Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes loceklis Sandis Voldiņš, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore Indra Lūkina un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
Līdz ar valdības 28. novembra lēmumu nākamā gada budžetā valsts dibināto teātru, koru, orķestru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojuma palielināšanai vēl papildus paredzēt 2,09 miljonus eiro šajās nozarēs strādājošo vidējais atalgojums būs līdzvērtīgs ar vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā. Par to savu gandarījumu pauž gan Sandis Voldiņš, gan Indra Lūkina. Diemžēl šis pielikums neattiecas uz muzeju darbiniekiem, tāpēc Māras Lāces skatījums nav optimistisks.
Visi diskusijas dalībnieki uzsver, ka valsts kultūras institūcijās strādājošo vidējā atalgojuma pietuvināšana vidējai algai sabiedriskajā sektorā ir tikai pirmais solis, lai Latvija savus profesionāļus neizglītotu citām valstīm. Tālāk nepieciešams algu paaugstinājums par 20% gadā, lai mūsu kultūras darbinieku atalgojums būtu konkurētspējīgs kaut vai tikai Baltijas mērogā.
Vilsones kundze, ko nākamajā gadā atalgojuma jomā var sagaidīt kultūras nozarē strādājošie?
Dace Vilsone. Visiem kultūras jomā strādājošajiem, kas nodarbināti valsts iestādēs, atalgojuma pieaugums būs seši procenti. Šī gada septembrī Kultūras ministrijas prioritārajiem pasākumiem tika piešķirti 13,6 miljoni eiro, no kuriem 3,8 miljoni eiro tiks novirzīti valsts kultūras institūciju darbinieku atalgojuma palielināšanai. Līdztekus Ministru kabinets 28. novembra sēdē ir lēmis 2024. gadā budžetā piešķirt papildu 3,81 miljonu eiro Kultūras ministrijas prioritātēm. No tiem valsts dibināto teātru, koru, orķestru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojuma palielināšanai ir paredzēti 2,09 miljoni eiro, Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju darba samaksas reformas sākšanai – 1,22 miljoni eiro, un 500 000 eiro papildu finansējums ir atvēlēts sakrālā mantojuma programmas īstenošanai. 2023. gadā valsts mērķdotācijas apjoms Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojumiem sasniedza 984 463 eiro. Tādējādi šī mērķdotācija, kas kopš 2015. gada pieaugusi par 26,6%, 2024. gadā tiks vairāk nekā dubultota.
Finanšu ministrija ir norādījusi, ka KM neviens neliedz palielināt kultūras darbinieku atalgojumu, pārdalot līdzekļus no iekšējiem resursiem. Vai šādas iespējas vispār pastāv?
Dace Vilsone. Tehniski ir iespējams pārdalīt jebko. Jautājums, vai to var izdarīt praktiski. Viens no avotiem teorētiski varētu būt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums, taču tas nodrošina finansējumu visam kultūras procesam ārpus valsts sektora – tās ir gan nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības, gan jaunrade. Līdz ar to mēs neredzam iespēju atņemt naudu VKKF. Tāpat mēs nevaram samazināt dotācijas valsts kultūras iestādēm, piemēram, LNMM, ēku ekspluatācijas izdevumiem un novirzīt algām. Tehniski to ir iespējams izdarīt, taču praktiski to nevar īstenot. Mums nav tādu budžeta pozīciju, no kurām mēs varētu atteikties un iegūtos līdzekļus novirzīt atalgojuma paaugstināšanai.
Finanšu ministrija ir arī paudusi, ka Latvijā kultūras nozares finansējums ir virs vidējā Eiropas Savienībā. Atbildot uz Sanda Voldiņa pretargumentu, ka kultūras budžetā nevajadzētu ieskaitīt izdevumus par būvēm, Finanšu ministrija norāda, ka tāda prakse esot visās dalībvalstīs.
Sandis Voldiņš. Es piekrītu, ka nozares finansējumam pieskaita izdevumus, kas ir saistīti ar kultūras būvēm, taču Latvijas gadījumā tajā ir iekļauti izdevumi par tādām būvēm, kas nekādā veidā nav attiecināmas uz kultūras nozari. Kā izrādās, pie kultūras finansējuma 2021. gadā tiek pieskaitīts viss, ko Finanšu ministrijas kapitālsabiedrība Valsts nekustamie īpašumi būvē par valsts budžeta finansējumu, tajā skaitā ieguldījumi Finanšu ministrijas ēkā, Saeimas un Ministru kabineta ēkā, robežpunktos un citos objektos. Tas nekādi nepalīdz "labi finansētajai" kultūrai, jo palielina kultūras statistisko finansējumu 2021. gadā apmēram par 22 miljoniem eiro, kas pilnīgi bez nekāda loģiska pamatojuma tai tiek pieskaitīti.
Būves ir tikai viens stāsts. Vēl viena kļūda ir tā, ka pie kultūras finansējuma tiek pieskaitīts Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, Nacionālais botāniskais dārzs, SIA Lielstraupes pils (tā gan kā savu pamatdarbību norādījusi slimnīcas darbību), kā arī finansējums Latvijas Paralimpiskajai komitejai pielāgotā sporta attīstībai. Kad to visu atskaita nost, kultūras nozarei novirzītais finansējums no IKP sarūk ļoti būtiski. Jārēķinās arī ar to, ka mazām valstīm kultūrā vienmēr būs jāiegulda vairāk nekā lielām valstīm. Kultūras finansējumu var mērīt divējādi – procentos no IKP un absolūtos skaitļos. Ja raugāmies uz procentiem no IKP, Latvija būs pirmajā desmitniekā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču pēc naudas apjoma mēs būsim pēdējās vietās.
Kāpēc Latvijas kultūrai tik svarīgs ir mūziķu atalgojums? Jo mēs konkurējam starptautiskajā darba tirgū, mūsu mūziķi brauc strādāt uz ārzemēm, un mēs viņus pazaudējam. Mūsu mūziķi ir ļoti labi sagatavoti, un drīz vairs nebūs teju neviena ārvalstu orķestra, kurā nespēlētu Latvijas mūziķi. Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti programmas Erasmus ietvaros aizbrauc studēt uz citām valstīm, tur iekārtojas darbā un Latvijā vairs neatgriežas. Tā nav vaimanoloģija, tas ir stāsts par ilgtermiņa perspektīvām. Cilvēkiem nevar pārmest, ka viņi grib normāli dzīvot.
Vai 2024. gada budžets jūsos vieš optimismu?
Sandis Voldiņš. Līdz ar 28. novembra valdības piešķirto papildu finansējumu mērķis, kuru izvirzījām, būs sasniegts. Praksē pašlaik nevar pateikt, par kādu summu katram mūziķim palielināsies atalgojums, bet pēc mūsu aprēķiniem nākamgad mūziķu vidējam atalgojumam beidzot vajadzētu sasniegt vidējo algu sabiedriskajā sektorā (saskaņā ar CSP datiem 2023. gada 2. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1549 eiro – R. K.).
Kāds pašlaik ir LNOB vidējais atalgojums?
Sandis Voldiņš. 1400 eiro bruto. Gribu minēt piemēru, kāpēc ir tik svarīgi palielināt mūziķu atalgojumu. Nule kā Latvijas Radio koris, kas ir viens no labākajiem pasaulē, izsludināja konkursu uz soprāna vietu. Atalgojums ir 1334 eiro bruto.
Kādas ir mūziķu algas Lietuvā un Igaunijā?
Sandis Voldiņš. Igaunijā tās vidēji ir ap 2000 eiro. Minimālais mūziķu atalgojums ir 1600 eiro. Lietuva šogad kultūras darbinieku atalgojumā ieguldīja 304 miljonus eiro, un nākamgad nāks klāt vēl 20 miljoni eiro. Kad mūsu kolēģi lietuvieši sludina konkursus uz koncertmeistara vietnieku amatu, atalgojums ir 2200 eiro.
Dace Vilsone. Es vēl gribēju piebilst par kultūras finansējumu procentos no IKP: tas nekādā ziņā nav vienāds ar KM budžetu, jo izdevumiem kultūrai tiek pieskaitīti arī citu resoru izdevumi, piemēram, Veselības ministrijas izdevumi Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja uzturēšanai, tāpat kā Aizsardzības ministrijas finansējums Kara muzejam. Kultūras finansējumam tiek pieskaitīti arī visi pašvaldību izdevumi, tostarp pilsētu svētkiem. Arī jau Sanda Voldiņa pieminētie ieguldījumi būvēs, kas nekādā veidā nav saistītas ar kultūru. Ja to visu sasummē, šķiet, ka kultūrai atvēlētais finansējums procentos no IKP ir augsts, taču KM budžets, no kura tiek finansēts atalgojums visiem kultūras nozarē strādājošajiem, ir nesamērīgi zems.
Tātad kultūras nozarē ir principiāli cita situācija nekā izglītības un veselības jomā, kurā pamatoti tiek runāts par reformām, piemēram, skolu un slimnīcu tīkla optimizāciju? Vai tas nozīmē, ka KM nav ko optimizēt?
Dace Vilsone. Mums nav ko optimizēt. Ja paraugāmies, kādos apstākļos mācās kultūras augstskolu studenti, ir redzams, ka mācību iestāžu telpas ir daudz par mazu un šauru. Piemēram, LNMM nav iespējams ne par centimetru samazināt savu platību.
Indra Lūkina. Jautājums par nepietiekamo mūziķu atalgojumu nav radies šogad. Mēs izveidojām Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociāciju, jo sapratām, ka ir iestājusies dziļa krīze. Mūziķiem 2008. gada krīzes laikā par 40% samazinātais finansējums iepriekšējo līmeni sasniedza tikai 2021. gadā. KM mums ir labs sadarbības partneris, taču, raugoties uz kopējiem valdības un Saeimas lēmumiem, līdz šim ir bijis tā, ka tik, cik ir izdevies konkrētajam ministram izcīnīt, tik arī ir. Tas, ko izdevās izcīnīt līdz 28. novembra valdības lēmumam, nebija sazobē ar kopējo ekonomikas attīstību. Asociācija politiķiem nodeva ziņu, ka problēma ir steidzami jārisina, ja valsts atzīst, ka tas ir kultūrpolitiski svarīgi. Līdz šim Latvijas kultūrizglītības sistēma ir gatavojusi profesionālus mūziķus citu Eiropas valstu orķestriem. Tas, ka mazu valstu mūziķi aizplūst uz lielajiem Eiropas toplīmeņa orķestriem, ir viena lieta, taču pašlaik mūsu mūziķi jau dodas strādāt uz Tartu opernamu, kas atalgojuma ziņā Latviju izkonkurē. Tartu spēlē pieci latviešu mūziķi.
Ja valdība nebūtu pieņēmusi lēmumu piešķirt papildu finansējumu, vai profesionālie mūzikas kolektīvi būtu bijuši gatavi arī streikot, kā to vairākkārt ir darījuši mediķi un skolotāji?
Indra Lūkina. Ik pa laikam ir bijušas šādas iniciatīvas, taču mēs, kolektīvu vadītāji, esam darījuši visu iespējamo, lai tas nenotiktu. Mums ir licies, ka mēs varbūt neesam tajā sliktākajā situācijā.
Sandis Voldiņš. Šādas akcijas var būt īstermiņa risinājums, ilgtermiņā ir jābūt pragmatiskai saprātīgai pieejai. Jautājums ir par perspektīvu divu triju gadu griezumā. Mēs bijām tik ļoti uzstājīgi attiecībā uz adekvātu atalgojuma palielinājumu jau nākamgad, jo sadalāmā fiskālā telpa bija 740 miljonu eiro. Tik lielas naudas vēl nekad nav bijis. Mums bija skaidrs, ka no šādas summas ir iespējams atrast vēl papildu divus miljonus eiro, lai novērstu cilvēku aizbraukšanu. Latvija nav tik bagāta, lai svaidītos ar cilvēkresursiem.
Lāces kundze, vai arī muzejniekiem ir krīze?
Māra Lāce. Jā, un krīze ir ļoti nopietna. Turklāt ne tikai saistībā ar nepietiekamo atalgojuma pieaugumu nākamgad, bet arī ar ļoti zemo atalgojuma bāzi. LNMM vadītāju un speciālistu vidējais atalgojums ir 1272 eiro bruto. Vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā ir 1549 eiro, bet mēs, muzejnieki, no tā ļoti atpaliekam. Mūsu aicinājums ir pietuvināt muzeju speciālistu atalgojumu vidējam atalgojumam. Turklāt 6% atalgojuma pieaugums nākamgad pienāksies tikai tiem darbiniekiem, kuru algas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma skalā nesasniedz minimumu. Pārējiem darbiniekiem atalgojuma pieauguma nebūs. Tas nozīmē, ka LNMM ir ļoti ierobežots skaits darbinieku, kuriem būs šis 6% atalgojuma pieaugums. Igaunijas Mākslas muzejā vidējais atalgojums ir tieši divas reizes lielāks.
Laikrakstā The New York Times bija liels raksts par to, ka ASV visi maksas muzeji biļešu cenas paaugstinājuši līdz 30 ASV dolāriem, jo valsts subsīdijas ir krasi sarukušas. Vai LNMM apsver biļešu cenu paaugstināšanu? Vai tas būtu risinājums?
Māra Lāce. Mēs to apsveram, taču ir jāsaprot, cik daudz mēs varam ieejas biļetes cenu palielināt, lai sabiedrība turpinātu nākt uz muzeju. Taču cenas celsies, tas ir neizbēgami. Mums ir tikai viena problēma – maksas pakalpojumu cenrādi valsts muzejiem apstiprina Ministru kabinets. Nedodot iespēju muzejiem pašiem lemt un elastīgi rīkoties, tā ir milzīga bremze.
Kas notiks ar Operas biļešu cenām?
Sandis Voldiņš. Šogad mēs biļešu cenas esam paaugstinājuši jau divas reizes. Pašlaik biļete parterā (ne pēdējā rindā) maksā 43 eiro. Atšķirībā no muzejiem mums ir tā priekšrocība, ka Operai ir dažādas cenu kategorijas. Līdz ar to dārgo biļešu segmentā vēl varam raudzīties paaugstināšanas virzienā, bet lētākās biļetes mēs cenšamies noturēt, lai saglabātu pieejamību. Šogad Operai būs rekordpeļņa, taču lielākā daļa mūsu pašu ieņēmumu aiziet komunālajos maksājumos. Opera ir jāapsilda, ir jāmaksā par elektrību. Dekorācijas ražo no alumīnija, un tā cena gada laikā ir cēlusies trīs reizes. Tur arī pazūd visi biļešu ieņēmumi.
Māra Lāce. Precīzi, mums ir tieši tāda pati situācija. Visas materiālu izmaksas ir kāpušas trīs reizes, taču valsts dotācija preču un pakalpojumu sadaļā ir palikusi iepriekšējā.
Vilsones kundze, vai pieņemat pārmetumus par nepietiekamo valsts dotāciju?
Dace Vilsone. 2023. gadā, veidojot budžetu, valsts iestādēm tika piešķirta vienreizēja dotācija energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai. Taču tas bija vienreizējs pasākums, un 2024. gada budžetā nekādi inflāciju kompensējoši pasākumi nav paredzēti. Vienīgā cīņa ir bijusi par atalgojuma paaugstināšanu. Līdztekus ir atbalstītas vēl divas prioritātes – Skolas soma, kurai pieaugs finansējums, un lasītprasmes veicināšanas programma. Arī nacionālā kino ražošanas finansējumā nebūs krituma.
Indra Lūkina. Es gribētu pieskarties korelācijai starp saturu, kuru mēs piedāvājam, un cenu, ko cilvēks par to samaksā. Cenas mums ir pietiekami augstas. Ja salīdzina simfonisko koncertu biļešu cenas Baltijas valstīs, mums tās ir visaugstākās. Mūsu biļešu cenas ir salīdzinoši augstas tāpēc, ka ieņēmumi par biļetēm ļauj mums veidot augstvērtīgu saturu. Te ir tas paradokss, ka profesionālajā mākslā mums saturs ir jāsniedz starptautiskā līmenī. Līdz šim esam varējuši ar ierobežotu finansējumu piedāvāt augstvērtīgu saturu, jo visi esam savas jomas entuziasti. Citās valstīs kolēģi līdzvērtīgu saturu rada par simt reižu lielāku finansējumu.
Sanāk, ka mūsu mākslinieki ir sava entuziasma un misijas apziņas ķīlnieki? Valsts ar šo misijas apziņu spekulē, nepiešķirot adekvātu finansējumu.
Indra Lūkina. Tā ir, taču tas drīz beigsies. Jaunās paaudzes cilvēkiem, kas izglītojušies starptautiski, ir cits skatījums un uzstādījumi.
Māra Lāce. Mani iedvesmo mana komanda, kas strādā ar milzīgu entuziasmu un sirdsdegsmi, taču tas tiešām ir resurss, kas iet mazumā. Jaunie cilvēki – un mums muzejos ir radikāli nomainījušās paaudzes – vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt uz plika entuziasma pamata. Valstī viena no prioritātēm ir izglītība, un arī muzeji ir šā procesa daļa. Mums ir darbinieki, kas veido Skolas somas programmas. Ja izglītības darbiniekiem paaugstina atalgojumu, kāpēc to pašu neattiecina uz muzeju darbiniekiem, kas nodarbojas ar izglītības jautājumiem?
Vai kultūras jomā strādājošajiem varētu būt algu paaugstināšanas grafiks, kāds ir izglītības un veselības nozarē strādājošajiem un kas bija kategoriska šo jomu arodbiedrību prasība?
Dace Vilsone. Šāds algu paaugstināšanas grafiks ir izstrādāts Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājiem. Taču ir jābūt politiskai izpratnei, ka šādam algu paaugstināšanas grafikam ir jābūt visiem kultūras nozarē strādājošajiem. Kultūras nozarei atšķirībā no citām jomām iepriekšējos gados nav bijuši vienreizēji lēcienveidīgi algu paaugstinājumi.
Kādam būtu jābūt šim algu paaugstināšanas grafikam, lai profesionāļi nepamestu valsti?
Sandis Voldiņš. Attiecībā uz nākamo gadu pietiks ar to, ka vidējais atalgojums mūziķiem būs vienāds ar vidējo algu sabiedriskajā sektorā. Tālāk jau mūziķu atalgojumam vajadzētu būt ar kādu koeficientu pie sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās algas. Optimāli tie varētu būt 15–20%.
Indra Lūkina. Sasniedzot vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā, nākamajos divos gados algu pieaugumam būtu jābūt 25% katru gadu. Tas ir svarīgi, lai cilvēki pieņemtu lēmumu savu karjeru būvēt Latvijā.
Māra Lāce. Muzejnieku atalgojumam strauji būtu jātuvojas vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā. Ja tas nebūs nākamgad, tad noteikti 2025. gadā. Tālāk nacionālas nozīmes muzejos algu pieaugumam būtu jābūt 25%