Bundžu Jānis: Solvitas atbalss

Atbilde vienkārša. Ne jau ūjināšanas meistarklases bija šī pasāciena galvenais uzdevums. Neatkāpsimies tik fiksi no ideāliem! Savukārt citu konsultantu kritiku var skaidrot pavisam vienkārši – viņiem skauž Bundžas panākumi konsultāciju druvā. Tas mūs neizbiedēs. 

Bet lai nu konkurenti paliek. Pēc piketa, aizbraucot uz dzimto pusi, konsultants aprunājās ar tautu un kā parasti saņēma jautājumus par to, kas jauns noticis galvaspilsētā. Ak, vai es teicu – jautājumus? Piedodiet, šoreiz jautājums bija tikai viens vienīgs, un nekad nevarēsiet iedomāties, kāds – ko jūs domājat par to Solvitas izlēcienu? Atbildēt nebija vajadzības un arī iespēju, jo interesenti tūlīt paši nāca ar PAREIZO VIEDOKLI  par šokējošo nepieklājību un drausmīgo necieņu. Neviens. NEVIENS nepavaicāja – vai, kad un kā tā pensiju indeksu dubultošana notiks. Sīks jautājums, ja salīdzina ar ūjināšanu. Un patiesi – vakarrīt Latvijas Televīzijā Saeimas budžeta priekšnieks Šadurska kungs tā arī pieteica – par tādām greznībām kā indeksēšanas maiņa par labu senioriem lai nedomā. Piedodiet, atvainojiet, protams. Tas, ka pensionāru draugi augstās aprindās piketētājiem solīja – varbūt šogad, bet nākamgad noteikti... Ai, laiks karsts, maz ko var sarunāt. Nevajag jau visam uzreiz ticēt. 

Arī tālāk viss šokolādē – neviens īpaši nebrauc virsū ne Šadurska kungam par ilūziju graušanu, ne pensionāru vadonim Siliņam, ne pensiju zinātājai Barčai par ilūziju radīšanu. Visi aizņemti ar ūjināšanas apceri, ar "kā tā drīkst" pētīšanu, kaunēšanos un raudāšanu. Konsultanti pārspriež cēloņus un sekas, tvitera eksperti pareģo Solvitas karjeras norietu, nadzīgāki uzņēmēji brūvē Ūpju alu, drukā krekliņus, šallītes un pat mazās biksiņas ar "ū-ū-ū" uz attiecīgām vietām. Dzīve sit augstu vilni, pieaug vietējais patēriņš, uzlabojas mikro un makroekonomiskie rādītāji. Par nākamā gada budžeta stresiem, bēgļu lietām un pat Uģa Magoņa štellēm gandrīz jau piemirsts. Kas gan par šo var būt labāks!

Tomēr! Nedrīkstam aizmirst, ka viss skaistais un apbrīnotais reiz beidzas. Arī ūjošanas efekts ar laiku dzisīs, un kāds atcerēsies – pag, par ko tas pikets īsti bija? Vai tur neprasīja par kādiem indeksiem un veselības apdrošināšanu? Kas mums notiek ar nodokļu celšanu? Kaut kur dzirdējām par ministriju tēriņu samazināšanu – vai darbs tur kūsā vai nekūsā? 

Tad būs atkal laiks rīkot kādu publiski bezkaunīgu padarīšanu, par ko dažādu plauktu ļaudis aizelsdamies šausminātos un bārtos. Ieteicamie varianti – zirdziska zviegšana, ūdens laistīšana un grūstīšanās televīzijas tiešraidē, politiķu piedalīšanās kādā dziesmu šovā, hokejs ar Baķku, bokss ar Kadirovu, balets Donbasā vai tml. 

PAREIZAIS VIEDOKLIS. Pirmkārt. Budžeta pieņemšanas laika stresā šādas akcijas vajadzētu vismaz divas reizes nedēļā. Otrkārt. Ne katrs politiķis gatavs feiniem zirga smiekliem, ūjināšanai un pat tesiņam. Tādēļ Solvitas Āboltiņas karjeras gala pareģotājiem būs jāsamierinās. Negribat? Aizvietotāju uzvārdus – studijā!