Katrā ciemā pa pagastvecim

Diemžēl aizvien Latvijā ir novadi, kuros iedzīvotāju skaits ir zem 2000 cilvēku, turklāt nekur nav redzēti ticami dati, cik no šiem pašiem 2000 cilvēkiem ir tikai formāli deklarēti konkrētajā administratīvajā teritorijā un līdz ar to – kāds ir faktiskais iedzīvotāju skaits pašvaldībā. Vienlaikus ir arī lielas pašvaldības, kurās apvienojušies visi apkārtējie pagasti un arī pilsētas. Skaidrs, ka pilnīga taisnība ir ministram, ka mazās pašvaldības nespēj pildīt vietējai varai uzticētās funkcijas, jo mazai pašvaldībai vienkārši nepietiek resursu – gan cilvēkresursu, gan arī finanšu –, lai realizētu savus pienākumus pret iedzīvotājiem, kuri pēc būtības ir identiski, neatkarīgi no tā, vai pašvaldība ir liela un turīga vai maza un trūcīga.

Vienlaikus ceru, ka līdz ar šo ministrs arī rosinās reformēt pašvaldību struktūru kā tādu, lai izskaustu bezatbildīgi nesaimnieciskos tēriņus vietvarās.

Proti, līdz šim nespēju saprast, kādēļ novados ir faktiski mākslīgi radīta (un nereti gana labi apmaksāta) tāda mistiska amata vieta kā pagasta pārvaldes vadītājs. Būtībā tas nozīmē – cik novadā ir pagastu, tik attiecīgi ir pagastveču vai pagastdāmu ar savu kabinetu, labu algu, nereti arī dienesta auto un tamlīdzīgi. Un tādi amati ir pat pagastos, kur iedzīvotāju skaits nesasniedz tūkstoti. 

Pieļauju, ka tos savulaik iepriekšējā pašvaldību apvienošanās laikā izveidoja kā sava veida kompensācija tiem pagastvečiem, kuri netika jauno novadu domēs. Tā teikt, lai vismaz nosacīts priekšnieka gods paliek. Šis ir viens no piemēriem, kas apliecina pašvaldību nespēju vai nevēlēšanos mainīties un kļūt efektīvākām, vienkāršiem vārdiem sakot, saviem nodokļu maksātājiem izmaksāt lētāk.

Es nerosinu likvidēt pagasta pārvaldes, kurās vietējie iedzīvotāji var saņemt pašvaldības pakalpojumus. Bet noteikti rosinu mazināt izšķērdību. Iespējams, šāda ministra iniciatīva varētu arī pastiprināt svilpšanu. Tomēr ir vērts mēģināt.