Kārlis ik vasaru jau kopš 8. klases izmēģina kādu darbu un strādā arī patlaban - gida pienākumi Laimas Šokolādes muzejā pārsvarā gan aizņem brīvdienas un šoruden sāktajām studijām Rīgas Biznesa skolā (RBS) netraucē. Tikai mācības vien - tas nav Kārļa scenārijs. Viņš saka: lai tiktu pie iespējām darīt ko interesantu un noderīgu ārpus skolas, jauniešiem svarīga ir uzņēmība un mērķtiecība. "Cilvēki arī ļoti novērtē, ja tu uzņemies iniciatīvu, jautā - ko vēl es varu darīt papildus tam, ko jau daru? Nekad nevar izdarīt par daudz. Turklāt ārpusskolas projekti tevi lielā mērā veido kā personību. Skola visu šobrīd vēl nevar iedot," viņš saka.
Saldējums un būvniecība
Kad 8. klasē Kārļa draugi tika pie sava pirmā darba, par tādu sāka domāt arī Kārlis. "Bet mamma mani kaut kā bija pārpratusi - ka esmu teicis, ka strādāt negribu. Mums bija stingra saruna, un tas man kalpoja kā motivators darbu atrast, lai mamma nomierinātos," Kārlis atceras. Viņa onkulim piederēja restorāns, un viņš piekrita Kārli vasarā nodarbināt. Puisis kļuva par pavāra palīgu - atbildēja par pankūku cepšanu, darīja dažādus palīgdarbus, ik dienu pāris stundu pavadīja mizojam kartupeļus. "Tam, manuprāt, ikvienam jaunietim jāiziet cauri, lai zinātu, kas ir darbs un kas ir pirmā nopelnītā nauda. Iemācījos, ka darba vietai vienmēr jābūt kārtībā un ka visu jācenšas izdarīt augstākajā kvalitātē," Kārlis saka. Nopelnītie 100 lati arī ļāvuši mēnesi būt finansiāli neatkarīgam no vecākiem.
Pēc šīs pieredzes Kārlim bija skaidrs, ka pavāra palīgs viņš dzīvē negrib būt, taču, iedvesmojoties no piedzīvotā, viņš skolā Miķeļdienas tirdziņā ar draugu uztaisīja vienas dienas restorānu, kura bilance dienas beigās bija - 20 latu peļņa un labā autonoma uzņēmēja sajūta, kā ir būt pašam sev priekšniekam.
Nākamajā vasarā Kārlis tika pie saldējuma pārdevēja darba Rīgas Piena kombināta skolēnu nodarbinātības programmā Jaunais uzņēmējs, kur bez algas dabūja arī apmācības pārdošanā un piemaksu atkarībā no pārdotā preces apjoma. Kārlis atklāj, ka strādāt vasarās mudinājusi vēlme gan pēc savas naudas, gan pēc dažādu jomu izzināšanas. Vēl pēc gada šie eksperimenti turpinājās būvniecības uzņēmumā, kur Kārlis pieteicās par palīgstrādnieku, lai atbildētu uz drauga izaicinājumu - tas neticēja, ka Kārlis varētu strādāt būvlaukumā. "Es tomēr nostrādāju pusotru mēnesi. Tas bija zināms dzīves rūdījums - celties katru rītu piecos, būt mājās ap septiņiem. Maksāja labi, bet darbs bija ļoti smags. Galvenā pieredze, ko ieguvu, bija, ka es to nākotnē negribētu darīt," Kārlis saka, tomēr ikvienam jaunietim ieteic izmēģināt visu ko, lai saprastu, kā dažādās nozarēs rit ikdiena un kas pašam patīk un kas ne.
Politikā jāiet ar briedumu
Latvijai kļūstot par prezidējošo valsti Eiropas Padomē, Kārlis izmantoja iespēju pusgadu darboties kā brīvprātīgais Saeimā, kur viņa pienākumos ietilpa dokumentu nodošana delegātiem, palīdzēšana viņiem organizatoriskos jautājumos un Latvijas reprezentēšana, atbildot uz viesu jautājumiem par Rīgu un Latviju. Arī šis darbiņš devis ieskatu, "kas lācītim vēderā", kā arī licis saprast, ka jāmaina iepriekš šķietami stabilie nākotnes plāni. Iepriekš Kārlis gribēja studēt diplomātiju, bet prezidentūras laiks lika nosvērties par labu biznesa vadības studijām. "Secināju, ka, studējot biznesu, vēlāk varēšu veidot ko savu un man būs lielākas rīcības iespējas. Politikā esi atkarīgāks no dažādiem faktoriem, tur jāiet tad, kad esi ieguvis dzīves pieredzi, norūdījies," Kārlis spriež.
Kas attiecas uz politiku, viņam pagaidām pietiekot ar darbošanos Eiropas Jauniešu parlamentā (EJP), kur kopš 2013. gada Kārlis izgājis secīgu izaugsmi - delegāts, komiteju vadītājs, žūrijas loceklis un sesiju organizētājs. EJP, kas būtībā ir parlamenta darba simulācija, Kārlis arī apguvis tīmbildinga elementus. Šīs zināšanas lieti noderējušas, kad šovasar Kārlis piedalījās programmas Iespējamā misija vasaras nometnes rīkošanā, īstenojot izklaidējošas aktivitātes tajā iesaistītajiem skolēniem - tajā skaitā jogas, pašdisciplīnas un meditācijas nodarbības. Par šiem jautājumiem Kārlis sācis interesēties, jo redz tajos veidu, kā labāk fokusēt uzmanību, savaldīt prātu. "Gribēju pastāstīt citiem jauniešiem, kā nepieļaut, ka negatīvas domas strauji izaug no sēklas par lielu koku," viņš saka.
Nometnē gūto prieku par dalīšanos ar citiem savās atziņās Kārlis jūt arī tagad - vadot ekskursijas Laimas Šokolādes muzejā. Šis darbs viņam no visiem līdzšinējiem patīk vislabāk, "jo te es praktizēju to, kas man padodas - runāt, stāstīt stāstus, prezentēt". Šis darbs Kārli atrada pats, viņam to piedāvāja. Muzejā strādājot, viņš sapratis, ka cilvēki jūtas labi, ja tiek "apčubināti" un viņiem izrāda uzmanību, tomēr arī šis darbs, darīts ilgstoši, kļūst rutīnas pilns. Tāpēc Kārlis to uztver kā lielisku šībrīža pieredzi, tomēr savu nākotni saista ar uzņēmējdarbību. "Esmu sapratis, ka vēlos nevis izdzīvot, bet dzīvot un to izbaudīt. Zinu, ka virzīšos uz finansiālu neatkarību," viņš teic, bet atzīst, ka, lai konkretizētu mērķus, vēl vajag laiku. Tāpat vēl esot jāatrod savs īpašais talants, ar ko darīt pasauli labāku, - tāds piemītot katram cilvēkam.
Citi pavelkas līdzi
Ārpusskolas aktivitātes un darbavietas Kārlim šķiet dzīves skola. "Katra šī pieredze man ir kaut ko devusi - galvenokārt sapratnes ziņā, ko man patīk vai nepatīk darīt. Skolas solā šādas lietas nebūtu tik vienkārši atklāt," viņš saka un piebilst, ka katra jauna aktivitāte paver ceļu uz nākamo. Dažādi projekti un konkursi jauniešiem notiek ļoti daudz, un tajos varot iegūt ļoti labas zināšanas un secinājumus par savu dzīvi, kā arī taustāmas balvas, kas motivē. Spilgtā atmiņā Kārlim ir gan prezidenta runas konkurss, gan Rīgas brīvostas rīkotais konkurss Osta pilsētai, kurā viņš pērn ieguva 1. vietu. Kārlis uzskata, ka jaunieši uz daudz ko ir spējīgi, taču brīžiem viņiem traucē pašpārliecības trūkums un neticība sev. Tai nevajag ļauties! Viņaprāt, jaunieši labprāt "pavelkas līdzi" saviem aktīvajiem vienaudžiem, ja tie, iesaistoties ārpusskolas iniciatīvās, rāda piemēru. "Tad tā sniega bumba ripo un kļūst lielāka."
Bet kā visam atrast laiku? Kārlim pašam ikdienas sarakstā patlaban ir studijas RBS, darbošanās augstskolas Studentu savienībā, gida darbs Šokolādes muzejā, EJP aktivitātes, savukārt 15 gadus ilgušajā dejošanā ansamblī Teiksmiņa gan paņemta pauze. Kārlis ir pārliecināts - jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt, bet izšķirošais ir laika menedžments, ko, viņaprāt, vairāk vajadzētu mācīt arī skolā. "Patlaban izmēģinu jaunu sistēmu - katrai nodarbei veltīt vienu nedēļas dienu. Galvenais - darīt lietas laikus, lai gan tas ne vienmēr sanāk," puisis iesaka.