Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, līdzšinējais Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars ir cilvēki, kuriem Vienotībā ir liela loma. Izsitot kādu no ierindas, iespējams vājināt šī politiskā spēka ietekmi. Uz to cerēja arī politiskie konkurenti, ieguldot līdzekļus, lai uzrādītu Vienotības vājās vietas. Šis mērķis īstenojās daļēji, jo Vienotībai jau tagad ir izdevies tas, kas neizdevās Latvijas ceļam un Tautas partijai, — saglabāt ietekmi Latvijas politikā vairāk nekā divpadsmit gadus, ja par atskaites punktu ņem Jaunā laika dibināšanu 2002.gada sākumā. Kopš tā laika partijā ir arī Āboltiņa, Zaķis un Kampars.
Līdzīgi kā iepriekšējās vēlēšanās Vienotības panākumus lielā mērā nodrošināja premjers Valdis Dombrovskis, tā šajās vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu saņēma valdības vadītāja Laimdota Straujuma un arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bet ne viens, ne otrs nav faktiskie partijas līderi. Dažas dienas pēc vēlēšanām kāds no koalīcijas partneriem teica: "Viņi nejūt, ka ir zaudētāji, jo vairs nenosaka situāciju. Tā ir vēsture. Solvita to garu vēl uztur, viņi jūtas lieli un vareni, bet tā vairs nebūs."
Āboltiņa palika pirmā aiz svītras Kurzemes apgabalā un atgriezīsies Saeimā, ja no mandāta atteiksies kāds no trim deputātiem, kas ierindojās pirms viņas. Āboltiņa neredz pamata nolaist rokas un notikušajā saskata mērķtiecīgi organizētu kampaņu pret Vienotību. Pēc vēlēšanām Āboltiņa devās iepriekš plānotā komandējumā, un viņas prombūtnē šķita, ka partijā var atsākties dzīres. Iespēju pārņemt varu savās rokās sajuta cita domubiedru grupa, kurā bija Ilze Viņķele un Lolita Čigāne ar saviem sabiedrotajiem. Tomēr maldījās tie, kuri iedomājās, ka, iedragājot Āboltiņas pozīcijas, Vienotība būs sakauta. Āboltiņa vairākkārt teikusi, ka ir cīnītāja, kas bija redzams uzreiz pēc līderes atgriešanās no ārvalstīm. Politiķe piecēlās agrāk, nekā gaidīja konkurenti un kā iedomājās iekšējā apvērsuma tīkotāji.
To, kas noticis Vienotībā, nedēļas nogalē izvērtēs partijas dome, bet decembra sākumā kongresā būs jāpārvēlē arī priekšsēde un valde. Neviens pagaidām nav noskaņots Āboltiņu mainīt, visu noteiks viņas pašas lēmums. Uzreiz pēc vēlēšanām Viņķele pieļāva, ka "līderu korpusā jābūt pārmaiņām, jo vēlētājs ir izdarījis korekcijas". Vēl kāds partijas biedrs atzina: "Jo ilgāk Solvita turēsies pie savām pozīcijām, jo tālāk kritīs un vilks uz leju arī partiju."
Eiropas Parlamentā ievēlētais Artis Pabriks atzīst: "Ir vairāki līderi, kuri daudz izdarījuši partijas labā, un, īsā laika periodā skatoties, viņiem nav alternatīvas. Taču viņi vairs nebauda tādu sabiedrības uzticību, kādu cilvēki vēlētos redzēt partijas līderī." Lai Vienotība nepazustu no politiskās skatuves, kā savulaik pazuda Latvijas ceļš un Tautas partija, esot jāsāk raudzīties pēc jauniem līderiem. Pabriks iesaka "investēt ārlietu ministrā Edgarā Rinkēvičā".
Nesen Vienotībai pievienojās arī eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš kādu laiku vēlas pierast pie Latvijas un atkal no jauna iepazīt savu valsti. Piebalgs vienmēr sacījis, ka nepretendē kļūt par Valsts prezidentu, bet nevar izslēgt, ka šim amatam viņu tomēr mēģinās virzīt, jo Āboltiņas iespējas to ieņemt ir krietni sarukušas. "Līderi ir jāveido, bet to ir bailes darīt, jo tu veido savus konkurentus. Tā nav tikai Latvijā, tas pats ir arī Eiropas politikā," atzīst Pabriks, kurš tomēr uzskata, ka Vienotībai nevajadzētu baidīties to darīt, tāpat kā atrast visiem kopīgo. Partijas iekšējā daudzveidība, viņaprāt, ir ne tikai Vienotības vājums, bet arī spēks.
Visu rakstu par Vienotību un tās nākotnes izredzēm lasiet žurnāla Sestdiena 24.oktobra numurā!