Diemžēl, kā vēlāk izrādījās, ne uz labo pusi. Pēc ceļojuma viņa kļuva par regulāru Durgas tempļa apmeklētāju, un templim ziedoja ļoti daudz. Arī divus dzīvokļus un attiecības ar tuviniekiem; Sarmītes dēls vairs īsti negrib kontaktēties ar māti. Sarmīte piekrita izklāstīt savu bēdīgo pieredzi Sestdienas lasītājiem, bet lūdza neminēt viņas īsto vārdu.
52 gadus vecā Sarmīte pēc izglītības ir mediķe, tādēļ īsti nebūtu uzskatāma par tipisku klienti ezoterikas un Austrumu gudrību sludinātājiem. Viņa gan atzīstas, ka jau sen interesējusies par Austrumu lietām. 2010.gada sākumā viņa caur paziņām uzzināja, ka Durgas tempļa vadītāja Nora Degolda rīko braucienus uz Indiju. Sarmītei šis piedāvājums šķita vilinošs. «Par hinduismu es neko nezināju. Man tas viss bija pilnīgi jauns.» Ceļojums bija aizraujošs, Indijā tika pavadītas trīs nedēļas. Degolda centusies piesaistīt Sarmīti savai mācībai. «Kad atbraucām no Indijas, viņa man pavēstīja: «Tu esi grēcīga un netīra; tev jānāk attīrīties uz templi!» Tā arī sāku apmeklēt tempļa nodarbības,» atceras Sarmīte.
Durgas templi viņa apmeklēja vairāk nekā pusgadu, pavadot templī gandrīz katru nedēļas nogali. Tas nebija lēts prieks, jo par katru «semināru» bija jāmaksā 20 līdz 50 latu, turklāt tempļa apmeklētājiem jāiegādājas virkne palīglīdzekļu, kas esot domāti rituālu iedarbības pastiprināšanai. Sarmīte atceras, ka Durgas tempļa apmeklētājiem ieteikts atdot templim visas ģimenes vērtslietas, jo tās satur «negatīvo informāciju» un kavē atbrīvošanos no dzimtas «sliktās karmas».
Ar vērtslietu atdošanu Sarmītes problēmas tikai sākās, jo templis bija noskatījis sev krietni vērtīgāku «kumosu» — Sarmītes trīsistabu dzīvokli. Sarmītei izteikts priekšlikums norakstīt šo dzīvokli templim, jo vēlāk varēšot dzīvot Durgas tempļa kopienā un dzīvoklis vairs nebūs vajadzīgs. Sarmīte tā arī izdarīja, turklāt uzdāvināja templim arī brāļa dzīvokli, kas bija reģistrēts uz viņas vārda.
Kad dzīvokļi bija nonākuši tempļa īpašumā, Sarmīte templim vairs īsti nebija vajadzīga, tādēļ no viņas ātri vien atbrīvojās. Pēc ceļojuma uz Amsterdamu, kur Durgas pielūdzēji mielojušies ar marihuānas kēksiņiem un centušies nonākt «paplašinātā apziņas stāvoklī», Sarmītei pateica, ka templī viņa vairs nav gaidīta. Kad «rozā brilles» bija nokritušas, Sarmīte vērsās pie juristiem, lai mēģinātu tiesas ceļā atgūt īpašumtiesības uz saviem dzīvokļiem. Lieta jau nonākusi līdz tiesai, bet nebūs viegli pierādīt, ka dzīvokļi izvilināti viltus ceļā. Sestdiena centās sazināties ar Durgas tempļa vadītāju Degoldu, bet viņa atturējās komentēt šo lietu un citus ar tempļa darbību saistītos jautājumus.
Sestdiena jau rakstīja, ka Durgas templis oficiāli ir reģistrēts nevis kā ezoteriskā biznesa uzņēmums, bet gan kā reliģiska organizācija, hinduisma draudze. Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka informē, ka Durgas tempļa reģistrācijas apliecība ir derīga līdz 20.jūnijam. Pašlaik tiek vākta informācija, lai izvērtētu draudzes darbību un pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību. Macuka spriež, ka dažas pazīmes ir pretrunā ar reliģiskas organizācijas darbības principiem. «Piemēram, uz svara nomešanas kursiem viņi aicina visus, ne tikai hinduisma piekritējus, tādēļ tas nav uzskatāms par reliģisku rituālu. Tāpat viņi pieprasa konkrētas summas par saviem pakalpojumiem, kas neatbilst ziedojumu būtībai, jo ziedojums ir brīvprātīga maksa.»
Sarmīte turpina dzīvot savā dzīvoklī, jo tiesas procesa laikā jebkādas darbības ar šo īpašumu ir apturētas. Tagad viņa mēģina saprast, kā iekūlusies šādā ķezā. «Nezinu, kas ar mani bija noticis. Laikam esmu pārāk lētticīga, viegli uzticos cilvēkiem.» Viņa aicina cilvēkus uzmanīties no ātro risinājumu solītājiem. «Esiet modri, neļaujiet ar sevi manipulēt! Šādas iestādes pastāv, pateicoties cilvēku lētticībai un gatavībai noticēt it visam. Es biju lētticīga, bet galvenais, lai citi neiekristu!»
Vairāk par Durgas tempļa darbības metodēm un veidiem, kā notika cilvēku ietekmēšana, lasiet Sestdienā!