Tikai pēc laiciņa prātoju, kur atkal esmu iekūlusies," stāsta Jana. "It kā vienkārši ― spēle par mazo Latviju, ko gan tur varētu nezināt?! Bet, izrādās, mēs daudz ko nezinām! Bet, kas neriskē, tas nedzer šampanieti, ― ar tādu domu arī izlēmu piedalīties." Jana priecājas, ka viņai ir iespēja sniegt savu ieguldījumu patriotiska un sirsnīga raidījuma veidošanā. "Uzskatu, ka tas bija labākais veids, kā atgriezties TV un sagādāt sev patīkamas emocijas. Nenožēloju ne mirkli, jo saņēmu tieši tās sajūtas, ko gaidīju."
Fragments no intervijas:
Domājams, daudzi baidās piedalīties šajā šovā, jo negrib visai Latvijai parādīt savu nezināšanu. Tu par to nesatraucies?
Apzinājos, ka būs tāda situācija, ka visas Latvijas priekšā nezināšu atbildi uz kādu jautājumu. Skaidrs, ka mēs nevaram zināt visu un vienmēr būs kāds zinošāks un erudītāks vienā vai otrā jautājumā. Pēc pirmā šova sapratu, ka ar mani nav tik traki, jo lielu daļu atbilžu zināju. Un tā bija laba sajūta! Man šķiet, ka lielāks kauns ir izlikties gudrākam, nekā patiesībā esi.
Lielu lomu nospēlēja arī uztraukums. Ne reizi vien man dzīvē ir gadījies, ka satraukumā smadzenes «nobloķējas» un nesniedz vairs nekādu informāciju. Draugi apbrīnoja manu uzdrīkstēšanos, bet viens no argumentiem piedalīties bija tas, ka es ne tikai varu izgāzties, bet arī iegūt ļoti daudz jaunas un noderīgas informācijas.
Vai vari sevi saukt par Latvijas patrioti?
Esmu daudz ceļojusi, dzīvojusi Vācijā, Amerikā, Zviedrijā, īsu brīdi Krievijā. It kā katrā valstī ir savi plusi un mīnusi, bet dzīvot man patīk šeit. Runājot par patriotismu, jāsaka, ka cenšos tāda būt. Lepojos, ka esmu latviete, kaut gan manī rit ukraiņu, poļu un nedaudz arī zviedru asinis. Tad iedomājieties, kā manī cīnās mierīgais, flegmatiskais, vēsais zviedrs ar karstasinīgo ukraini. Brīžiem manam vīram iet smagi.
Par latvietību varam diskutēt gari un plaši, bet viens ir skaidrs, ka te ir manas mājas, ģimene, draugi un visa mana dzīve. Kāds draugs, kurš dzīvo ASV, saka ― Latvija ir «piecu cilvēku valsts». No vienas puses, tā arī ir, atliek pazīt dažus līdzcilvēkus, un caur viņiem vari iepazīt visus Latvijas iedzīvotājus. Tas dod to īpašo sajūtu, ka mēs te visi esam kā liela ģimene. Šarmanti, vai ne!?
Kā izpaužas tavs patriotisms?
Pirmais un svarīgākais mans uzdevums ir izaudzināt bērnus par kārtīgiem un labiem cilvēkiem. Gribas, pat ļoti gribas kaut ko labu izdarīt… Ar darbu esmu centusies mūsu valstī ienest pozitīvismu. Smiekli taču pagarina cilvēka dzīvi! Gribētos domāt, ka šis pozitīvisms nav bijis tukšs un nevienam nevajadzīgs, jo humora šovos, kuros esmu piedalījusies, bija arī sava daļa patiesības, kas tautai palīdz atvērt acis.
Savulaik mācījies aktiermeistarību ASV. Vai gribēji iekarot pasauli?
Noteikti ne, tāpēc braucu uz Ameriku. 18 gadu vecumā nezināju, ko gribu. Izmācījos par sociologu, bet šajā profesijā neesmu strādājusi nevienu dienu. Pēc tam bija sapnis mācīties Kultūras akadēmijā. Domāju, prātoju, bet beigās sapratu, ka ir mazliet par vēlu. Uz ASV aizbraucu, lai papildinātu angļu valodas zināšanas un iemācītos aktiermeistarības pamatus.
Amerika tiešām ir iespēju zeme, bet tikai tad, ja esi komunikabls un māki noķert momentu. Amerikāņi ir savādāki, viņi sapņo un cer uz brīnumu, un šie sapņi ir tik lieli, ka, iespējams, tie īstenosies! Mums latviešiem no viņiem būtu jāmācās domāt plašāk, fantazēt, sapņot, rīkoties. Mēs esam kūtri, bet ne jau muļķi. Arī pie mums dzīvo izcili cilvēki. Tikai vēsturi neizmainīt, gadsimtiem ilgi tikām apspiesti, tas ir atstājis savas sekas.
Netipiski latvietim tu spēj pasmieties pati par sevi. Tā ir iedzimtība vai gadiem audzināta rakstura īpašība?
Šķiet, vienmēr esmu pasmējusies par sevi. Kad ir kreņķīši vai par kaut ko pārdzīvoju, man palīdz humors. Atminos, ka jau agrā bērnībā esmu mācējusi uz sevi paskatīties ar humoru. Par citiem ir ļoti viegli pasmieties. Bet, pasmejoties par sevi, tu nevienu neaizvaino. Man ir draugi, kas prot pajokot par sevi, kad saejam kopā, tad iet jautri. Dažs labs, to visu dzirdot, nevis smietos, bet raudātu.
Visu interviju ar Janu Duļevsku lasiet žurnāla Sestdiena 26.septembra numurā!
es