Un par to tiek novērtēta ar pilnībā izpārdotiem koncertiem. Uz skatuves viņa esot patiesāka nekā dzīvē, dziedātāja nosmej. Mūsdienās modes tendences vairs nestrādājot, publiku var paņemt tikai ar īstumu, un pat nav svarīgi, kādu mūziku un kādā žanrā izpildi. 14.februārī Palladium koncertzālē būs Lindas Leen tūres Cinema noslēdzošais koncerts. Akustiskais etaps noiets? Izrādās, Linda joprojām meklē «savu» balsi, ir gatava sakausēt muzikālajos eksperimentos gūto pieredzi un mēģina atrast asi, ap ko riņķot. Pašpaļāvīgā dziedātāja nu sākusi mācīties elastību.
Fragments no intervijas:
Kad pieņēmu lietu kārtību, ka visu organizēšu pati, man kļuva vieglāk — vairs nevaru čīkstēt, ka kāds kaut ko nav izdarījis. Ja esi cilvēks ar vīziju, gribi savu sapni piepildīt, tev ļoti daudz jādara pašam, jo tikai tev šī vīzija ir skaidra. Tāpēc, ja man jāuzraksta kāda pavadzīme vai jāizdomā, teiksim, kā pacelt skatuvi, varu iedziļināties un to izdarīt. Visam, ko «šuju», pazīstu drēbi, diegu, fasonu. Jā, spēki iztērējas. Bet skatītāji pēc koncerta atdod man sajūtu, kas ļauj mājās braukt laimīgai un piepildītai, enerģijas pilnai. Jūtu to pat fiziski. Tagad esmu jau iemācījusies deleģēt darbus. Agrāk man tā nesanāca.
Ko tev nācies ziedot, no kā atteikties mūzikas, darba dēļ?
Nav nācies — tādā ziņā, ka būtu kaut ko apzināti ziedojusi. Drīzāk tā mūziķa enerģētika pati atbirdina cilvēkus. Nav daudz tādu, kas var mierīgi ar mani komunicēt. Daļa it kā jūtas «nevērtīgāki», jo man, lūk, ir kaut kādi panākumi, un ir arī daļa, kas mēģina uzskatāmi parādīt: nu, un? Tu tāpat nekas neesi! Kā vienus, tā otrus grūti cienīt. Bet ir cilvēki, kuriem pašapziņa ir stabila. Viņi ir tie, kas viņi ir, vai runā ar prezidentu vai apkopēju. Lūk, ar tādiem cilvēkiem man patīk būt kopā. Un tādu īstenībā ir ļoti maz. Nav viegli atrast, kam nav svarīgi mani panākumi, bet es kā cilvēks.
Nevaru nepārnest. Cilvēks ir tāds, kāds ir. Ja viņam ir personības dalīšanās, tad jāiet ārstēties.
Visu interviju lasiet jaunākajā Sestdienā!