Hallo, tēti? Te es, Luks. Zvanu no drauga telefona. Esmu iekļuvis ķezā, un man steidzami jāatmaksā zaudējumi. Vai tu vari tūliņ pārskaitīt naudu uz šo bankas kontu? – ko darītu jūs, ja saņemtu zvanu ar šādu lūgumu sava bērna balsī? Mums visiem gribas domāt par sevi kā par apzinīgām un racionālām būtnēm, kuras uz āķa tik viegli nedabūt. Stāsti par kādu, kurš uzķēries uz krāpnieku trikiem, šķiet attāli un uz sevi neattiecināmi, jo – "es taču tā nedarītu" vai arī "esmu pārāk nesvarīgs, lai būtu interesants shēmotājiem". Tomēr digitālās pasaules kopaina rāda, ka ikviena dati ir pietiekami interesanti un – visticamāk, darītu gan.
Šogad Latvija ir saņēmusi trīspadsmit reižu vairāk kiberuzbrukumu valsts sektoram nekā pērn, un gads vēl nav galā. Pēdējos gados kopumā kiberuzbrukumi ir bijuši intensīvi: 2022. gadā saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā Latvija bija otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES) un ceturtajā vietā pasaulē pēc uzbrukumu skaita. Maz ticams, ka lasītājs būs sajutis kiberuzbrukumu statistikas pārmaiņas starp šo un 2023. gadu. Tas liecina, cik efektīvi strādā valsts kiberaizsardzības sistēma un atbildīgās iestādes. Tomēr, kā zinās teikt jebkuras komandas treneris, komanda ir tik stipra, cik stiprs ir katrs tās dalībnieks. Globāli un digitāli vienotā pasaulē, kurā lielāko daļu ikdienas darbību pavada tehnoloģiskie rīki, kiberdrošība nav iestāžu vai atsevišķu nozaru atbildība, bet gulst visu rokās.
Pirms Ziemassvētkiem vētīs, kurš ir bijis centīgāks vai labāk uzvedies, savukārt valsts svētku mēnesī varētu uzdot jautājumu: kā es šogad esmu stiprinājis savas valsts drošību? Vai esmu gatavs tehniskajai attīstībai un spēju veiksmīgi atpazīt izliktos "āķus"?
KOPĀ – PASARGĀTĀKI
Septembrī Latvijā spēkā stājās Nacionālās kiberdrošības likums. Reizē ar likumu darbu sāka Nacionālais kiberdrošības centrs, kuru pārvalda Aizsardzības ministrija un Cert.lv (kiberincidentu novēršanas institūcija). Šādas pārmaiņas notiek, Latvijā ieviešot atjaunoto Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvu jeb NIS2. Šīs direktīvas galvenais mērķis ir panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropā un to vēl kāpināt. NIS tika izveidota 2016. gadā un bija pirmais likumiskais ietvars starptautiskai sadarbībai un kopējai kiberdrošības attīstībai. Ņemot vērā digitālo tehnoloģiju ļoti straujo mainību, direktīva tika papildināta un 2023. gadā stājās spēkā NIS2. Paredzēts, ka plašāks direktīvas tvērums un modernizētas prasības kiberdrošībā panāks lielāku publiskā un privātā sektora noturību un stiprinās kopējo Eiropas drošību. Mērķis sasniegt līdzvērtīgi labu kopējo kiberdrošību visā Eiropas Savienībā ir svarīga šīs direktīvas daļa. Daudzus ES pieņemtos lēmumus raksturo samērā liela dalībvalstu autonomija un interpretācijas brīvība. Vienotas, augstas prasības drošības jautājumos norāda, ka apzināmies – Eiropā drošības riski un aizsargājamā teritorija ir kopēja. Bet galvenie direktīvas mērķa sasniegšanas dzinējspēki ir dalībvalstu gatavība un atbildīgo institūciju atbilstība, stratēģiskā sadarbība un informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā, kā arī veselīgas "drošības manieres" visās nozarēs, it īpaši svarīgajā infrastruktūrā, norāda Eiropas Komisija.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22. - 28. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!