Viens no lielākajiem pagājušā gada Positivus festivāla pārsteigumiem bija ukraiņu hiphopa mūziķis Otoy, kurš divatā ar bundzinieku sniedza augstvērtīgu muzikālu priekšnesumu uz lielās LMT skatuves, spējot aizraut ne tikai repa fanus vien. 1998. gadā Ļvivā dzimušais mūziķis, īstajā vārdā – Vjačeslavs Drofa, ar mūziku sācis aizrauties bērnībā, apgūstot tās pamatus skolā, bet hiphopu iepazinis, kad mamma uzdāvinājusi kaseti ar A Tribe Called Quest ierakstu. Sākumā spēlējis kopā ar draugiem ģitāristiem uz ielas, mājās daudz klausījies amerikāņu reperus, mācījies viņu tekstus no galvas un skaitījis tos līdzi, darbojies arī jauniešu teātrī, gūstot publiskas uzstāšanās pieredzi, ieskaņojis filmas un datorspēles, piedalījies literārajos vakaros.
Savas dzimtenes karā ar krievu iebrucējiem kaujās pie Mariupoles mūziķis zaudējis vecāko brāli, un arī pats kā brīvprātīgais bijis uz frontes līnijas, meklējot un atpazīstot bojāgājušos. Tagad paralēli muzikālajai darbībai strādā arī virtuālā dizaina jomā, veidojot lietotnes, – Ļvivas Politehniskajā koledžā viņš ir ieguvis programmētāja profesiju.
SestDienai radās iespēja tikties ar Otoy (ukraiņu valodā viņa pseidonīms nozīmē "šis džeks") Lucavsalā neilgi pirms viņa koncerta Rīgā.
2023. gadā intervēju ukraiņu folkroka grupu Joryj Kloc, kuri uzstājās Valmiermuižas etnomūzikas festivālā, un viņi stāstīja, ka saņem atļauju no Ukrainas izbraukt uz ierobežotu laiku, kas strikti jāievēro.
Mums ir tāds kara laika likums – ja esi mākslinieks, vari tikt pāri robežai un izbraukt no valsts, bet tev ir jāsaņem īpaša atļauja no Kultūras ministrijas uzstāties jau iepriekš saskaņotās vietās un konkrētos laikos Eiropā vai jebkur citur pasaulē, lai pārstāvētu Ukrainu. Divas nedēļas pirms Positivus Rīgā mums bija koncerts Roskildes festivālā Dānijā, pēc kura devāmies atpakaļ uz Kijivu, dienu pirms Rīgas koncerta atbraucām un jau nākamajā dienā ar vilcienu no Varšavas atgriezīsimies Kijivā, kur mums būs koncerts Austrumeiropas lielākajā festivālā Atlas. Nākamais ārzemju brauciens paredzēts uz Sziget festivālu Budapeštā.
Bet tā ir Ungārija – viņu premjers Viktors Orbāns nav nekāds Ukrainas draugs…
Es netaisos uzstāties Ungārijas valdībai, kas mums nav labvēlīga, bet cilvēkiem. Sziget ir starptautisks milzu festivāls, un es esmu pārliecināts, ka cilvēki Ungārijā un valdība ir divas pilnīgi dažādas lietas. Te mēs nedaudz saskatām paralēles ar to, kas notiek Gruzijā. Krievijas propaganda ir visspēcīgākā propaganda pasaulē, un tās gigantiskās mašinērijas darbībā tiek tērēti miljardi ik gadu. Padomju Savienības laikos tā ir darbojusies ar vislielāko jaudu, bet arī tagad viņi joprojām strādā visos iespējamajos veidos. Nav ne mazāko šaubu, ka tā atstāj iespaidu uz cilvēkiem visā pasaulē. Par to esmu pārliecinājies vairākkārt arī pats. Bet tik un tā es zinu, ka lielākā daļa cilvēku Ungārijā, tāpat kā Gruzijā, ir Ukrainas pusē.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 21. - 27. februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!