Strauji atjauninātās Latvijas izlases sniegums Eiropas čempionātā pārsteidza daudzus. Arī pašus spēlētājus un trenerus. Jā, pie uzvaras tikt tā arī neizdevās, taču Vācija bija vienīgā favorīte, kas pret Latviju atļāvās pietaupīt līderus atbildīgākajām spēlēm un arī tikai tāpēc, ka treneris jau pirms cīņas to bija stingri nolēmis - situācija laukumā prasīt prasīja no azotes izvilkt Novicka kārti. Protams, sāpīgi cīnīties par katru laukuma centimetru, bet galotnē ikreiz zaudēt, taču likumsakarīgi, ka izšķirošajos brīžos virsroku ņēma Eirolīgā un NBA rūdītie konkurenti. Latvijas izlasē tikai Jānis Blūms ikdienā cīnās tik augstā līmenī, turklāt arī komandas kapteinim Šauļos bija neierasta loma, jo līdz šim ne klubā, ne valstsvienībā no viņa netika pieprasītas līdera īpašības.
Šauļos iegūtas skatītāju simpānijas un pretinieku cieņa, taču ne garantijas panākumiem nākotnē. Iekrāta arī neatsverama pieredze, taču to vajadzētu papildināt sezonas gaitā. Vislabāk - spēcīgā konkurencē. Priecē, ka Latvijas basketbolisti pēc vairāku sezonu pārtraukuma atgriezušies Eirolīgā. Tur, visticamāk, būs iespēja meistarību slīpēt vismaz trijiem - Jānim Blūmam (Bilbao Bizkaia), Dāvim Bertānam (Ļubļanas Olimpija) un Kristapam Valteram (Malagas Unicaja). Pēdējam vēl gadu jāizcieš diskvalifikācija, taču pēc tam izlases vārti nebūs slēgti, ja vien Kristaps pats tos vēlēsies atvērt. Vairāki izlases kandidāti par vietu Eirolīgā cīnīsies VEF Rīga sastāvā. Jāstrādā, un tad pēc diviem gadiem Slovēnijā spēļu galotnes jau varēsim gaidīt ar pamatotu optimismu.