Ar uzkrājumu veidošanu nevajadzētu kavēties

Neizprot būtību

"Gados jaunu iedzīvotāju pasivitāte pensijas veidošanās jautājumos lielā mērā ir skaidrojama ar faktu, ka lielai daļai ir visai vājš priekšstats par pensiju sistēmas funkcionēšanas mehānismiem. Aptaujas dati norāda uz satraucošu tendenci: 61% aptaujāto ir norādījuši, ka neizprot pensiju sistēmas darbību. Līdz ar to nav izpratnes arī par to, ka tikai pirmais un otrais pensiju līmenis nodrošinās ne vairāk kā pusi no pirmspensionēšanās ienākumu apmēra un ir jāveido uzkrājumi arī pensiju trešajā līmenī vai arī cita veida uzkrājumus," situāciju raksturo bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Ieskicējot to, kāda varētu būt vidusmēra iedzīvotāja dzīve Latvijā, sasniedzot pensiju vecumu, kādā no semināriem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo projektu vadītājs Valters Vestmanis norādīja uz faktu, ka tikai ar pensiju pirmajā līmenī uzkrāto iedzīvotājs labākajā gadījumā varētu pretendēt uz aptuveni 30% vērtu pensiju no savas pēdējā laika darba algas.

Komplektā ar otro pensiju līmeni pie labvēlīgas ienesīguma konjunktūras ir iespēja pretendēt jau uz aptuveni 50%, savukārt tad, ja nauda tiek ieguldīta vēl arī trešajā pensiju līmenī, ir varbūtība tikt pie pensiju uzkrājuma, kas varētu līdzināties 70–75% pirmspensijas atalgojuma līmeņa. Protams, daudz ko nosaka laika periods, kad konkrētais cilvēks ir uzsācis otrā pensiju līmeņa maksājumus, bet iepriekš minētais piemērs varētu būt attiecināms uz tiem, kuriem līdz iešanai pensijā ir atlikuši apmēram 30–40 gadi. Ir jāņem vērā, ka skaitļi var svārstīties ļoti plašā amplitūdā, jo daudz ko nosaka finanšu tirgus konjunktūra, kā arī fakts, kurā brīdī konkrētais strādājošais dodas pensijā.
 

Mainīgie apstākļi

SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš attiecībā uz uzkrājumu veidošanu, tostarp ieguldījumiem otrajā un trešajā pensiju līmenī, iesaka cītīgi sekot līdzi komisijām un vienlaikus arī brīdina, ka, izvērtējot pensiju plānu ienesīgumu, ir jāatceras, ka iepriekšējais ienesīgums negarantē, ka tāds tas būs arī nākotnē.

Pie ekspertu teiktā var piebilst, ka pensiju plānu iepriekšējo ienesīgumu var izmantot, lai izsvērtu, cik labi tas spējis strādāt konkrētās finanšu tirgus situācijās. Tomēr tirgus apstākļi var būt ļoti mainīgi un, kā zināms, ekonomiskās augšupejas posmi mijās ar dažādām krīzēm. Tomēr pensiju uzkrājējam labā ziņa ir tā, ka ekonomiskās izaugsmes brīži ir ilgstošāki nekā krīzes periodi un šajā finanšu aktīvu cenu kāpums ļauj ne tikai atpelnīt to, kas zaudēts krīzē, bet nopelnīt vēl vairāk naudas. Turklāt augšupejas fāze vainagojas arī ar lielākām algām, un līdz ar to akumulējas lielākas sociālās iemaksas, ar kuru starpniecību finanšu tirgū ir iespēja savu pensiju kapitālu kāpināt vēl vairāk.