Eksperts: Patlaban kreditēšanas tirgus ir labi regulēts un caurspīdīgs

Vai patlaban vērojama tāda pati tendence, kāda bija pirms 2008.–2009. gada globālās krīzes, kad cilvēki pirka nekustamos īpašumus ar mērķi tos ātri pārdot par augstāku cenu, nekā bija nopirkuši, un tā nopelnīt?

Kopumā – nē. Pirms krīzes ļoti dinamiskais nekustamā īpašuma tirgus un straujais nekustamā īpašuma cenu kāpums, kāds bija vērojams tajā laikā, daudzus acīmredzot motivēja tā rīkoties. Patlaban cilvēki pērk mājokli, lai tajā dzīvotu. Savukārt īpašuma iegāde spekulatīviem nolūkiem vai citiem uzņēmējdarbības mērķiem nav saistāma ar patērētāju vai mājsaimniecību kreditēšanu. Pēdējos gados nekustamā īpašuma tirgus attīstās mēreni, sabalansēti un atbilstoši tautsaimniecības kopējai izaugsmei. Turklāt šajā laikā gan aizņemšanās, gan aizdošanas kultūra ir mainījusies. 

Lēmumi par aizdevuma ņemšanu ir vairāk pārdomāti, balstīti uz reālo nepieciešamību un atbilst kredītņēmēju iespējām.

Arī bankas pēdējos gados ir daudz strādājušas gan pie atbildīgas kreditēšanas principiem, gan pie sabiedrības finanšu pratības veicināšanas. 

Kopumā patlaban kreditēšanas tirgus ir labi regulēts un caurspīdīgs. Turklāt līdz ar vienota Kredītu reģistra ieviešanu un kredītbiroju attīstību aizdevēju rīcībā ir kvalitatīvāka un pilnīgāka informācija kredītrisku un maksātspējas novērtēšanai.

Ir dzirdēts, ka Latvijā hipotekārās kreditēšanas tirgus ir visgausākais Baltijā. Piekrītat? 

Iedzīvotāju pieprasījumā pēc finansējuma sava mājokļa iegādei vērojams sabalansēts pieaugums visās trijās Baltijas valstīs. Pagājušā gada laikā banku sektorā Latvijā izsniegto mājokļu kredītu apjoms ir pieaudzis un sasniedz aptuveni 520 miljonus eiro. Šādu no jauna izsniegtu mājokļu kredītu apjomu varētu vērtēt kā nozīmīgu, tomēr, ja salīdzinām ar Igaunijā pērn izsniegtajiem aptuveni 1,24 miljardiem eiro un līdzīgiem vai pat nedaudz lielākiem apjomiem Lietuvā, jāsecina, ka Latvijā joprojām ir ievērojams potenciāls izaugsmei. 
Jāņem vērā, ka diemžēl, lai mājokļu un kreditēšanas tirgus atkoptos pēc krīzes, Latvijā bija nepieciešams vairāk laika nekā kaimiņvalstīs. Šobrīd mēs redzam, ka ātrs ekonomikas attīstības temps, kā arī augstāka iedzīvotāju pirktspēja un caurspīdīgāka ekonomika Igaunijā ir stimulējusi straujāku kreditēšanas izaugsmi. Arī mājokļu tirgus mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ir attīstījies straujāk. Piemēram, vidējās dzīvokļu cenas Tallinā sasniegušas 1797 eiro par kvadrātmetru, kas ir pirmskrīzes līmenī vai pat jau virs tā. 

Savukārt, runājot par Lietuvu, jāuzsver, ka šajā mūsu kaimiņvalstī vērā ņemama mājokļu kreditēšanas dinamika ir ne tikai galvaspilsētā Viļņā, bet arī reģionālajās pilsētās. Turklāt ievērojamais pieprasījums, pirktspējas kāpums un mājokļu kredītu pieejamība, lielā mērā pateicoties zemajām procentu likmēm, pēdējo gadu laikā Lietuvā kopumā ir būtiski stimulējusi kreditēšanas un nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Piemēram, vidējā dzīvokļa cena Viļņā ir sasniegusi 1513 eiro par kvadrātmetru, turklāt jauno projektu piedāvājums te ir viens no plašākajiem Baltijā. 

Jāteic, ka patlaban Latvijā bezdarba līmenis turpina samazināties, iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski pieaug un mājokļu kredītu likmes saglabājas relatīvi zemā līmenī, tāpēc klientu interese par mājokļu kredītiem būtiski pieaug. Pagaidām gan ne visi cilvēki, kuri interesējas par mājokļu kredītu, ir nonākuši līdz reālam mājokļa iegādes darījumam. Daudzi cenšas noskaidrot savas iespējas, pirms pieņem lēmumu par pirkumu, taču tie cilvēki, kas izvēli izdara atbilstoši savām finansiālajām iespējām, tuvā nākotnē, visticamāk, arī nonāks līdz reālam mājokļa pirkumam. Turklāt Mājokļa indekss, kas rāda mājsaimniecības ar vidējiem ienākumiem iespēju iegādāties vidēja izmēra un cenas dzīvokli, tieši Rīgā ir visaugstākais, ja salīdzinām ar Viļņu un Tallinu, tāpēc ir pamats optimismam, ka izaugsmes potenciālu izdosies realizēt arī Latvijā.

Kāds Latvijā ir tipiskais hipotekārā kredīta ņēmējs? 

Vidējā mājokļa kredīta summa gada laikā ir pieaugusi aptuveni par 10% un sasniedz 61 000 eiro. Aizņēmēji galvenokārt ir vecuma robežās no 26 līdz 35–40 gadiem ar vidējiem mājsaimniecības ienākumiem no 1000 līdz 2000 eiro mēnesī.

Vai aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū veicina finanšu institūcijas Altum garantijas bankas aizdevumam mājokļa iegādei jaunajiem speciālistiem un ģimenēm ar bērniem?