Jūras pārvadājumu nozari apdraud lēnīgums un koronavīruss. Jārēķinās ar peļņas kritumu

Krītošās likmes

Rietumu bankas finanšu struktūrvienības Rietumu Asset Management fondu pārvaldnieks Konstantīns Šeļegs skaidro, ka jūras pārvadājumi lielā mērā ir atkarīgi arī no Ķīnas ekonomikas stāvokļa. Pagājušajā gadā šīs valsts iekšzemes kopprodukts pieauga par 6,1%, kas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma, un jau pirms koronavīrusa parādīšanās tika prognozēts, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas izaugsme šogad varētu būt vēl lēnāka nekā pērn. Tādējādi jaunais vīruss situāciju varētu pasliktināt vēl vairāk. Arī Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins atzīst, ka koronavīruss (Covid-19), kas izplatījies Ķīnā un arī ārpus tās robežām, ir viens no galvenajiem tirdzniecības apjomu un ekonomikas sabremzēšanās iemesliem, kas apdraud gan pasaules komplektējošo, gan gala produkcijas piegādi, kā arī var krasi ietekmēt iekšējo patēriņu pašā Ķīnā.

Eksperts piebilst, ka, tā kā jūras pārvadājumi aizņem apmēram 90% no globālās tirdzniecības apjomiem, var teikt, ka ekonomikas sabremzēšanās radīs lielu ietekmi tiešu uz šo pārvadājumu nozari.

 ''Koronavīruss jau katastrofāli ietekmē jūras pārvadājumus, par ko liecina fraktēšanas likmju kritums. Capesize klases kuģi, kas pārvadā dzelzsrūdu, diennaktī nopelna 2600 ASV dolāru (apmēram 2400 eiro), kas ir par 93% mazāk nekā 2019. gada labāko rādītāju laikā, liecina Baltic Exchange Londonas dati. Supertankeru likmes, salīdzinot ar pagājušā gada augstākajiem rādītājiem, ir pazeminājušās par 95%,'' visai bēdīgo situāciju nozarē ieskicē Šeļegs.