Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Satiksmes ministrijas (SM) virzītie Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz, ka LA darbosies valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) uzraudzībā, kura nodrošinās LA informācijas sistēmas (IS) datu iekļaušanu atsevišķi veidotā valsts informācijas sistēmā (IS).
ATD kā IS turētājs ir pozitīvs risinājums, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis un nacionālās stratēģijas padomes priekšsēdētājs Normunds Štāls, bet ne LA piesaistīšana bez konkursa.
Jau pērnā gada decembrī LA nekorekti - ātri un klusi - centies iegūt pilnvaras rindas operēšanai. Valsts prezidents šos grozījumus Robežas likumā janvārī nodeva Saeimai otrreizējai izskatīšanai, un parlaments robežas administrēšanas sistēmā iekļāva ATD.
N. Štālam nav saprotams, kāpēc atkal ir vēlme piešķirt monopoltiesības LA, nerīkojot konkursu, un kā tas saskan ar valdības deklarētajiem tiesiskuma un brīvā tirgus principiem. «Uzņēmēji, kas gribētu un varētu piedalīties, ir neskaitāmi, jo tas nav ne ekskluzīvs, ne unikāls pakalpojums,» tā viņš, piebilstot, ka LTRK gatavo vēstuli premjeram.
Rindu administrēšanas atkārtotu uzticēšanu Latvijas auto, šoreiz MK noteikumu izpildījumā, SIA Merkūrijs DL vadītājs Anatolijs Lapiks saista pat ar iespējamo J. Āboltiņa ietekmi, jo viņš ir Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīrs.
Savukārt kooperatīvās apdrošināšanas biedrības Lauto klubs padomes priekšsēdētājs Vladimirs Zvonarevs norāda uz iespējamiem korupcijas riskiem - operatora iespēju radīt priekšrocības vai šķēršļus robežas šķērsošanai sev tīkamiem vai netīkamiem pārvadātājiem. Tam piekrīt Latvijas Loģistikas asociācijas biedrs Kalvis Vītoliņš, norādot, ka vienmēr kāda mašīna laikā neatbrauc, jo mēdz salūzt, un tad parādās iespēja savējos palaist pa priekšu. V. Zvonarevs arī uzsver, ka operators varēs vieglāk vienoties par nelikumīgiem maksājumiem, ja visiem auto būs jābrauc caur vienu stāvlaukumu. Risinājums tam ir izmantot vairākas savstarpēji konkurējošas gadīšanas zonas, norāda K. Vītoliņš.
Ienākumi 1,7 miljonu eiro jeb 1,2 miljoni latu gadā Terehovas gadījumā vien varētu būt viens no iemesliem uzņēmēju interesei par rindu administrēšanu.
Tā kā šajā robežkontroles punktā saskaņā ar Robežsardzes datiem no pērnā gada jūlija līdz šā gada jūnija beigām robežu šķērsojuši 112,2 tūkstoši kravas auto, bet pakalpojuma maksa tiek solīta līdz 15 eiro jeb aptuveni 10 latiem, tad rindas administrators var rēķināties ar stabiliem un ievērojamiem ienākumiem.
To, ka visu pakalpojumu pakete nebūs dārgāka par 15 eiro, apstiprina gan J. Āboltiņš, gan SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns.
Cenā, kura gan vēl jānosaka MK noteikumos, būs ietvertas gan ATD un LA informācijas sistēmu, gan gaidīšanas zonas izmaksas.