Vismaz trim mēnešiem
Dažādas aptaujas rāda, ka ne visi mūsu valsts iedzīvotāji ir izveidojuši finansiālās drošības spilvenu krīzes brīdim. Tas skaidrojams gan ar tik zemiem ienākumiem, ka iespējams vienīgi segt ikdienas tēriņus, gan arī to, ka mūsu sabiedrībā trūkst spēcīgu naudas krāšanas tradīciju. Šis, vājo krāšanas tradīciju aspekts savukārt varētu būt saistīts gan ar to, ka XX gadsimtā dažādu politisko un ekonomisko pārmaiņu rezultātā uzkrājumu vērtība mēdza būtiski sarukt, gan ar dažādu banku sabrukumu, kas bija vērojams ne tikai XX gadsimta deviņdesmitajos gados, bet arī XXI gadsimtā.
Patlaban, XXI gadsimta divdesmitajos gados, finanšu eksperti iesaka ikvienam cilvēkam izveidot tik lielus uzkrājumus, kas segtu vismaz trīs mēnešu tēriņus.
Tomēr realitātē tikai 42% Latvijas iedzīvotāju ir pietiekami lieli uzkrājumi, lai no tiem izdzīvotu trīs mēnešus vai ilgāk, un vēl 26% cilvēku ir tik lieli uzkrājumi, lai ar tiem pietiktu vienam mēnesim. To atklāj bankas Luminor aptauja, kas pagājušajā gadā tika veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat.
Latvijā cilvēki joprojām spēj ietaupīt ievērojami mazāk nekā vidēji Eiropā, turklāt mūsu valsts iedzīvotāju uzkrājumi lielākoties paredzēti īstermiņa mērķim – piemēram, kādam lielākam pirkumam, situāciju raksturo starptautiskā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika un arī uzsver, ka tieši krīzes situācijā uzkrājumu esamība ir ļoti būtiska, jo uzkrājumi pasargā pēkšņu finansiālo triecienu brīdī. Jāpiebilst, ka Intrum īstenotais pētījums rāda – ja raugās Eiropas mērogā, tad augsta uzkrājumu veidošanas kultūra vērojama Vācijā, kur turklāt patlaban, Covid-19 pandēmijas laikā, ''ekonomikas stimulēšanas un nodarbinātības saglabāšanas pasākumi ir pasargājuši mājsaimniecību ienākumus, ļāvuši patērētājiem laikus maksāt rēķinus un turpināt veikt uzkrājumus nākotnei''.
Uz Latvijas iedzīvotāju nepietiekamo uzkrājumu apjomu uzmanību vērš arī mājsaimniecību finanšu sociologs Andris Saulītis un norāda: ''Intrum ikgadējais mājsaimniecību finanšu apsekojums vēsta, ka uzkrājumu ziņā Latvija Eiropas valstu vidū ir trešajā vietā no beigām.'' Saulītis arī pauž viedokli, ka, pastāvot Covid-19 izplatības risku mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem, vismaz daļa Latvijas sabiedrības ikdienā tērē mazāk naudas un līdz ar to parādās iespēja ietaupīt. Tā piemēram, patlaban nav iespējami tēriņi ceļojumiem, kā arī kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšanai.
Finanšu nozares kompānijas Ferratum Group veiktā aptauja savukārt atklāj, ka tikai 14% respondentu tieši Covid-19 pandēmijas laikā ir izdevies izveidot uzkrājumus.
Vispār nekādus uzkrājumus neveic 25% Latvijas iedzīvotāju, rāda PrivatBank sadarbībā ar kompāniju Norstat īstenotā aptauja. Tā arī atklāj, ka 16% krājēju uzkrājumus glabā noguldījumu kontā, ievērojami lielāka daļa – 48% – uzkrājumus glabā norēķinu kontā, bet 22% krājēju norādījuši, ka glabā naudu mājās vai citā, līdzīgā vietā, t. i., ārpus bankām, sacīts PrivatBank sagatavotajā informācijā. Redzams, ka Latvijas sabiedrībā vēlme veidot uzkrājumus nav spēcīgi izteikta, komentējot aptaujas rezultātus, uzsver PrivatBank valdes loceklis Matīss Krištobans.
Minētā aptauja arī atklāj, ka 42% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šajā gadā viņu finansiālā situācija nemainīsies, bet 19% cer, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies.
To, kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumus, pētījusi arī tirdzniecības kompānija Maxima Latvija un secinājusi, ka 2020. gadā finansiālo drošības spilvenu veidojuši 56% iedzīvotāju, kas ir par 3% mazāk nekā iepriekšējo trīs gadu laikā. Pētot 2020. gada uzkrājumu mērķus, secināts, ka 48,5% respondentu krājuši naudu ''nebaltai dienai'', jo nav pārliecināti par to, vai ekonomiskā situācija nodrošinās finansiālu augšupeju, savukārt vecumdienām uzkrājumus veidojuši 23,4%, kas ir par 3% mazāk nekā 2019. gadā.
Kā sākt krāt?
Lai izveidotu vismaz nelielus uzkrājumus, ikvienam ieteicams pārskatīt pēdējo mēnešu tēriņus, jo, ''izvērtējot izdevumus un prioritātes, būs redzams, no kā var atteikties, lai ietaupītu'', iesaka bankas Luminor attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča.
''Veiksmīgai izdevumu sadales formulai būtu jāizskatās šādi – līdz 50% no ienākumiem tiek tērēti svarīgākajiem ikmēneša maksājumiem, piemēram, komunālajiem maksājumiem, pārtikai un kredītu apmaksai, 30% var tērēt dažādiem mazāk svarīgiem pirkumiem, piemēram, apģērbam, hobijiem un atpūtai. Atlikušos 10–20% – cik budžets atļauj – vajadzētu novirzīt uzkrājumiem, piemēram, norēķinu kontā, krājkontā vai trešajā pensiju līmenī. Protams, uzkrājumiem vienmēr var atvēlēt vairāk, bet, ja cilvēks spēj sekot šādai formulai, tad viņš ir uz pareizā ceļa,'' rekomendē Ziniča.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem ''viena no lielākajām izdevumu grupām ir saistīta ar pārtikas iegādi, un, lai samazinātu šos tēriņus, ieteicams veidot iepirkumu sarakstu. Tā var izvairīties no spontāniem pirkumiem un rezultātā iztērēt mazāk,'' atgādina bankas Luminor eksperte.
Ir vairāki paņēmieni, kā radīt paradumu krāt naudu. ''Viens no vienkāršākajiem veidiem ir automātiskais maksājums internetbankā, katru mēnesi noteiktā datumā pārskaitot konkrētu summu uz atsevišķu norēķinu kontu vai krājkontu. Vēl viens paņēmiens ir tieši pirms algas saņemšanas visu no iepriekšējā mēneša palikušo naudu, ja tāda ir, pārskaitīt uz krājkontu. Savukārt visus negaidītos ienākumus, piemēram, prēmiju, ieteicams novirzīt esošajiem uzkrājumiem vai izmantot, lai sāktu krāt naudu kādam jaunam mērķim,'' iesaka Ziniča.
Jādomā par otro pensijas līmeni
Saistībā ar ilgtermiņa uzkrājumiem vecumdienām būtisks ir pensiju otrais līmenis. Jāatgādina, ka visi tie Latvijas iedzīvotāji, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, strādā un ir sasnieguši vismaz 15 gadu vecumu, pensiju otrajam līmenim ir pievienoti automātiski. Cilvēki, kuri dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam, pensiju otrajam līmenim var pievienoties brīvprātīgi. Ikvienam pensiju otrā līmeņa dalībniekam divreiz gadā ir iespēja mainīt savu pensiju ieguldījumu plānu, respektīvi, veidu, kā pensiju pārvaldnieks var rīkoties ar cilvēka pensijas uzkrājumiem.
''Piemērotākā pensiju ieguldījuma plāna izvēle ir svarīgs solis, jo ietekmēs personas pensijas apmēru. Jo aktīvāks ir ieguldījumu plāns un jo vairāk tiek ieguldīts uzņēmumu akcijās, jo lielāka ir potenciālā peļņa, taču lielāks iespējamais ienesīgums nozīmē arī lielākus riskus,'' skaidro bankas Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.
Eksperte norāda, ka iedzīvotājiem līdz 45 gadu vecumam ir piemēroti aktīvie ieguldījumu plāni ar 75% akciju īpatsvaru. Savukārt cilvēkiem vecumā no 45 līdz 55 gadiem ir piemēroti aktīvie ieguldījumu plāni ar 50% akciju īpatsvaru. Cilvēkiem vecumā no 55 līdz 60 gadiem tiek ieteikti sabalansētie ieguldījumu plāni. Savukārt tad, kad jau ir sasniegts 60 gadu vecums, ieteicams izvēlēties konservatīvos ieguldījumu plānus.
Jāpiebilst, ka kopš pagājušā gada sākuma otrā pensijas līmeņa uzkrājumus var atstāt mantojumā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka līdz 2020. gada beigām 11% no otrā pensiju līmeņa dalībniekiem bija izvēlējušies, kam novēlēt uzkrāto kapitālu. Dobrovoļska aicina apzināties, ka šo uzkrājumu atstāšana mantojumā nav tikai formalitāte, bet var kļūt par finansiālo atbalstu kādam tuvam cilvēkam.