Uzņēmējs: Ja darbaspēka nodokļi netiks samazināti, cilvēki aizbrauks

Ēdināšanas biznesā strādājošie uzņēmēji ir teikuši, ka pēdējā laikā atrast darbiniekus kļūst aizvien sarežģītāk. Piekrītat?

Jā, noteikti – trūkst gan viesmīļu, gan pavāru, gan restorānu menedžeru, gan citu darbinieku. Taču te ir jautājums par valsts politiku un par to, vai valsts mērogā ir vai nav izlemts, kuras nozares tiek attīstītas un arī lobētas – labākajā lobēšanas jēdziena nozīmē. 

Manuprāt, Latvijā politiķi nedomā par valsts ekonomikas ilgtspēju, jo nodokļu politika, tieši darbaspēka nodokļu kontekstā, ir ļoti neizdevīga gan uzņēmējiem kā darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem. 

Darbaspēka nodokļi mūsu valstī ir ļoti augsti, daudz augstāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs, piemēram, Polijā, Ungārijā un Slovēnijā, līdz ar to, lai darbinieks saņemtu identisku naudas summu neto algā, Latvijā ir jāmaksā daudz augstāka bruto alga nekā minētajās valstīs –  Polijā, Ungārijā un Slovēnijā –, kā arī vēl citās. Patlaban daudzās nozarēs mūsu valstī darbinieku trūkst galvenokārt tāpēc, ka daudzi talantīgi, enerģiski, profesionāli cilvēki, kuri varētu strādāt Latvijā, no mūsu valsts ir aizbraukuši dzīvot un strādāt uz citām valstīm. 

Šādā situācijā Latvijā vajadzētu īstenot nodokļu politiku, kas ir maksimāli izdevīga darba ņēmējiem un darba devējiem, respektīvi, tieši darbaspēka nodokļiem vajadzētu būt zemākiem nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Ja darbaspēka nodokļi Latvijā netiks samazināti, tad turpināsies cilvēku aizbraukšana no Latvijas, piemēram, pavāri un viesmīļi no mūsu valsts aizbrauks strādāt uz Poliju, jo tur var nopelnīt vairāk naudas, galvenokārt pateicoties zemākiem darbaspēka nodokļiem. Turklāt te nav runa tikai par ēdināšanas nozari, no Latvijas jau ir aizbraukuši un aizvien turpina aizbraukt arī citu nozaru speciālisti. Latvijas iedzīvotājiem augsto darbaspēka nodokļu dēļ nav motivācijas strādāt mūsu valstī, toties viņiem ir motivācija strādāt tajās valstīs, kurās darbaspēka nodokļu slogs ir mazāks. 

Cilvēkam ir svarīga ne jau bruto alga, bet gan neto alga. Turklāt iekārtoties darbā citā Eiropas Savienības (ES) valstī ir juridiski vienkārši, jo ES ir definējusi atbalstu brīvai darbaspēka kustībai ES iekšienē. Runājot par nodokļiem, vēl jāpiebilst, ka sarunas par samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) arī notiek visai fragmentāri, un mēs patlaban nevaram teikt, ka restorānu nozare tiek īpaši atbalstīta, piemērojot pazemināto PVN likmi. 

Protams, ir arī godīgi jāatzīst, ka restorānu nozarei trūkst spēcīgu lobistu, kādi ir, piemēram, enerģētikas nozarei, lobistu, kuri prasmīgi veidotu dialogu ar likumdevējiem. Ēdināšanas joma Latvijā ir visai sadrumstalota, ir daudz uzņēmēju, kuri ir aizņemti ar savu biznesu un kuriem nav laika diskutēt ar ministriem un deputātiem. 

Cilvēki no Latvijas aizbrauc, bet mūsu valstī paliek brīvas darba vietas. Kas šīs vakances varētu aizpildīt?

Reālā situācija ir tāda, ka uz Latviju ir gatavi braukt strādāt cilvēki no Baltkrievijas, kur algu vidējais līmenis ir zemāks nekā mūsu valstī, un mentalitāte mums ar Baltkrievijas iedzīvotājiem ir savstarpēji saprotama.