Piemēram, Eiropas Centrālā banka (ECB) ir veikusi pētījumu par eiro banknošu ietekmi uz vidi, noskaidrojot, ka vidējā vidiskā pēda uz vienu eirozonas iedzīvotāju 2019. gadā bija 101 mikropunkts (µPt) – vienai personai vienu gadu regulāri kā norēķinu līdzekli lietojot skaidru naudu eiro banknotēs, rodas ietekme, kas līdzvērtīga astoņu kilometru braucienam automašīnā vai 0,01% no viena eiropieša gada laikā veikto patēriņa darbību kopējās ietekmes uz vidi. Pētījumā tika novērtēta visu darbību potenciālā ietekme uz vidi visā eiro banknošu dzīves ciklā – no izejvielu iegādes, ražošanas, izplatīšanas un laišanas apgrozībā līdz utilizēšanai, ko veic eirozonas nacionālās centrālās bankas (NCB).
Galvenie faktori, kas nosaka eiro banknošu kā maksāšanas līdzekļa vidisko pēdu, ir bankomātu enerģijas patēriņš un transports, tam seko NCB veiktā apstrāde, papīra ražošana un banknošu autentifikācija veikalos. Banknošu lielais dzīves ilgums un to izmantošana daudziem maksājumiem nozīmē, ka banknošu izgatavošanas ietekme ir mazāka nekā transportēšanas un izplatīšanas ietekme.
Kopš 2004. gada eirosistēma centusies samazināt eiro banknošu ietekmi uz vidi, piemēram, izmantojot tikai 100% ilgtspējīgu kokvilnu un aizliedzot banknošu atkritumu apglabāšanu atkritumus poligonos. Turklāt bankomātu ražotāji un bankas spējušas mazināt savu iekārtu ietekmi uz vidi. Šodien publicētais pētījums liecina, ka bankomātu energoefektivitātes uzlabojumi laikposmā no 2004. līdz 2019. gadam par 35% mazinājuši to ietekmi uz vidi.
Šīs darbības ir arī daļa no ECB plašākas apņemšanās savu pilnvaru laikā novērst klimata pārmaiņas un mazināt savu ietekmi uz vidi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķiem. Lūk, tā!
Ja šo lasa un sāk satraukties kāds sazvērestību teoriju entuziasts, raizējoties, ka bankas vēlas izskaust skaidru naudu un kontrolēt mūsu maciņus, kā arī sekot mūsu gaitām, tad viņš tomēr atviegloti var uzelpot – eirosistēma apņēmusies padarīt eiro banknotes pēc iespējas videi draudzīgākas, vienlaikus nodrošinot, ka skaidrā nauda ir plaši pieejama un pieņemta, tā ECB ikgadējā Vides deklarācijā sola ECB valdes loceklis Pjēro Čipollone.
Domāju, ka tēma par naudu ir ļoti iederīga gan Ziemassvētku laika drudžainajā noskaņā, kad no visām malām tiekam vilināti kaut ko iegādāties, patērēties, ļauties vieglprātībai, gan jaunā gada veselīgo apņemšanos un plānu kontekstā.
Nauda un ilgtspēja ir cieši saistītas, tās nodrošina labklājību un paplašina iespējas realizēt labas idejas – tāda ir mūsdienu realitāte.
Es ceru, ka mūsu ekoloģiskā pēda saruks arvien mazāka, bet maciņš – kuram fizisks, kuram virtuāls – augs arvien lielāks un lielāks, zaļajām izvēlēm un ekonomiskajam izdevīgumam sadzīvojot draudzīgi un pozitīvi mijiedarbīgi.