Akcīzes vētra ūdens glāzē?

Latvijā ir ne mazums iedzīvotāju, kas nesmēķē, alkoholu nelieto un dzīvo ļoti veiksmīgi. Utopija gan būtu domāt – lai tikai paaugstina akcīzes nodokli alkoholam un cigaretēm, tad mazāk kļūst cilvēku, kuri nonāk grādīgo dzērienu atkarības varā un veselību pakļauj smēķēšanas ietekmei, un līdz ar to uzlabosies sabiedrības vispārējā veselība. Pašmāju un ārvalstu pieredze liecina, ka tik vienkārši nav.

Baltiem diegiem šūts gan šķiet arguments, ka, nedaudz kāpjot akcīzes nodoklim, strauji augs cigarešu kontrabanda un nelegālā alkohola aprite. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas un citi likumsargi gadiem skaidrojuši, ka, lai cik zemas cenas veikalos būtu alkoholam un cigaretēm, centieni tirgot tautai kaut kādu nelegālu dziru un kontrabandas ceļā ievest cigaretes ir tikpat seni noziegumi kā daudzi citi, un kontrabandas apjomus vispār ietekmē ļoti dažādi faktori, ne tikai cenu kāpums precēm oficiālajā tirdzniecībā.

Citādi ir ar izslavēto braukšanu legāli pirkt lētākas preces, to vidū alkoholu un cigaretes, uz kaimiņzemju veikaliem. Savulaik tā dēvētais alkohola tūrisms no Helsinkiem uz Tallinu, izmantojot prāmjus, kas kursē starp Somijas un Igaunijas galvaspilsētām, bijis pamanāms pat īpašas pūles vērošanā neieguldot. Pēdējā laikā Latvijā Igaunijas robežas tuvumā slavenas kļuvušas mūsu ziemeļu kaimiņu iepirkšanās tūres – arī pēc alkohola, turklāt dzērienu tirdzniecība uzplaukusi pat senākajā robežkontroles un muitas teritorijā. Tradīcija braukt uz kaimiņzemi iepirkties joprojām ir dzīva!

Dažādu Eiropas valstu attieksme pret tādas diskutablas nozares kā alkohola bizness vietu tautsaimniecībā vispār ir visai atšķirīga. Piemēram, Islande ir slavena ar vēsturiski tik stingriem stipro dzērienu tirdzniecības ierobežojumiem, kādu ieviešana Latvijā, visticamāk, izraisītu skaļas vaimanas. Savukārt Portugālē vēsturiski iesakņojies skatījums, ka viena vīna glāze nodrošina iztiku daudziem portugāļiem, kas likumsakarīgi rada īpašu attieksmi pret vīna ražošanas jomu. Turklāt uzsvars te ir tieši uz vietējo ražošanu, nevis uz importa tirdzniecību. No tautsaimniecības attīstības viedokļa pašmāju ražotāji – darba devēji un nodokļu maksātāji – allaž ir svarīgi.