Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -10 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 5. februāris
Selga, Silga, Sinilga, Agate

Algas un labklājība Eiropā

Latvija atrodas otrajā vietā no beigām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu minimālās algas lieluma sarakstā. Mūsu valstī minimālā alga šogad ir 780 eiro, un zemāka tā ir vien Bulgārijā – 620 eiro. Trešajā vietā no beigām ierindojas Rumānija ar 795 eiro, vēsta ES statistikas birojs Eurostat.

Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs minimālā alga ir lielāka – attiecīgi Igaunijā 886 eiro un Lietuvā – 1153 eiro. Pirmajās vietās ar augstāko minimālo algu ES atrodas Luksemburga (2704 eiro), Īrija (2391 eiro) un Vācija (2343 eiro). Jāņem vērā, ka valsts noteikta minimālā alga ir 22 no 27 ES dalībvalstīm. Izņēmumi ir trīs Ziemeļvalstis – Dānija, Somija un Zviedrija, kā arī Austrija un Itālija.

Tie eksperti, kuri uz algām raugās no darba devēju viedokļa, uzsver, ka ES dalībvalstīs atšķiras ar atalgojumu saistītie nodokļi un līdz ar to arī izmaksas, kas rodas darba devējam, lai darbinieki saņemtu vismaz minimālo algu. Atšķirības šajā aspektā ir arī Baltijas valstīs.

Savukārt tie eksperti, kuri analizē mājsaimniecību finanses, akcentē, ka jāņem vērā ne tikai algas un nodokļi, bet arī cenu līmenis konkrētajā valstī. ES institūciju mājvieta Luksemburga ir plaši pazīstama gan ar labi atalgotām darbavietām, gan ar augstām cenām. Luksemburgā dzīvojošie latvieši ir stāstījuši, ka mājokļi ir dārgi un ka pēc lētākām precēm cilvēki brauc uz kaimiņzemēm. Līdz ar to nebūtu objektīvi minimālās algas lielumu uzskatīt par vienīgo sabiedrības finanšu rādītāju.

Tomēr pie mums pamats bažām ir. "Latvijā varam runāt par tādu terminu kā "darba nabadzība" – cilvēks ir nodarbināts, taču viņa ienākumi ir tik zemi, ka neļauj segt pamatvajadzības un nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni," brīdina personāla konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory vecākā konsultante Dace Tauriņa.

Un te rodas likumsakarīgs jautājums – kāda tieši ir mūsu valsts problēma, ja ES esam otrajā vietā no beigām, nevis dalībvalstu saraksta vidū? Vai mēs ievēlam politiķus, kuru lēmumi nesekmē spēcīgu uzņēmumu attīstību tā, lai šie uzņēmumi maksātu vismaz vidēja līmeņa algas un apjomīgas summas nodokļos? Vai ir pieļautas kļūdas, izvēloties Latvijas ekonomikas prioritātes? Varbūt ir daudz uzņēmumu, kuru bizness balstās uz niecīgām algām, un vienlaikus ir daudz darbinieku ar vāju konkurētspēju? D. Tauriņa uzskata, ka Latvijā joprojām ļoti pieprasīti ir tieši "zemas kvalifikācijas darbinieki ar attiecīgām algām".

Ir skaidrs, ka, tuvojoties šoruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, solījumi paaugstināt iedzīvotāju turību skanēs bieži. Taču rīcības formula pagaidām nav atrasta.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē