Apinis: Rubļu ekonomikas greizais spogulis

Domāju, ka šī spēlīte ir nedaudz krāsaināka. Ja godīgi, tad manuprāt Krievijai jau labu laiku saistībā ar naftu nav padomā nekā konkrēta. Budžets nav spējīgs dzīvot arī pie 110 dolāri par barelu. Tā vienkārši ir laika vilkšana un pasaules pieradināšana pie domas, ka, sorry, no mūsu ārējiem parādiem jūs tāpat neko daudz atpakaļ nedabūsiet. Ja Krievijai izdosies viņas spēle, tad Ķīnai iznomātie 1.5 miljoni kvadrātkilometri, gāzes un naftas līgumi pēc pāris gadiem saglābs bužetu. Pašreiz svarīgākais ir nepazaudēt Eirāzijas savienības pamatus un Ukrainu ar tās 20% potenciālo pienesumu tai (Donbass ir viens no pieciem rūpniecības reģioniem Eiropā, Melnās jūras šelfā ir iespaidīgi neapgūti gāzes krājumi), kā arī ''intelektuālākās'' raķešu dzinēju būves un aviācijas būves komponentes atgriešanu Krievijas kontrolē. Huligāniskā pozīcija un nevērtīgais rublis var būt veiksmīgs pamats atsaistīt rubli no dolāra (''nacionalizēt'' Krievijas valsts banku) un Valsts domē pieņemt ''pretofšoru'' likumu, kas veicinātu aktīvu atgriešanos. Un tad jau redzēs, kas būs, jo krītot uz leju diez vai visas kārtis tiek liktas uz iespēju pieķerties vienai ''naftas strūkliņai''.