Ar atklātām kārtīm

Finansists un mediju impērijas īpašnieks Blumbergs arī atklāti atzina, ka esošajiem kandidātiem uz demokrātu nomināciju ir niecīgas cerības novērst ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotu iesoļošanu Baltajā namā un ka šī iemesla dēļ viņam neatliek nekas cits, kā sākt savu personisko kampaņu.

Jautājums, vai demokrātu vēlētāji ir gatavi atbalstīt Blumberga kandidatūru, gan paliek atklāts. Ievērojamu daļu šīs partijas atbalstītāju veido izteikti kreisa (pēc ASV standartiem, protams) publika, kura par vienu no savas politiskās dzīves jēgām uzskata tieši cīņu ar tādiem ļaudīm kā Blumbergs. Attiecīgi arī antipātijas pret Trampu diezin vai būs pietiekams iemesls, lai šī vēlētāju daļa atbalstītu viņiem tikpat nesimpātisko Volstrītas multimiljardieri.

Tiesa, tie visi ir tālākas nākotnes un arī lielā mērā risināmi jautājumi, bet šajā gadījumā galvenais ir fakts, ka arī Trampa un viņa atbalstītāju oponenti beidzot ir ķērušies pie spēlēšanas ar atklātām kārtīm. Nacionālo, galvenokārt rūpniecisko, kapitālu pārstāvošajam prezidentam miljardierim tiek pretstatīts līdzvērtīgs kandidāts no pretējās, starptautiskā finanšu kapitāla nometnes.

Būtībā tas nozīmē, ka pastāv ticama iespēja – ASV ir gaidāma atklāta un episka priekšvēlēšanu cīņa jau vairs ne starp profesionāliem politiķiem, bet gan starp tiešajiem pārstāvjiem no diviem elites grupējumiem ar radikāli atšķirīgām interesēm un priekšstatiem par valsts turpmāko ceļu. Piedevām vēl visiem ir ko zaudēt, pie kam ļoti daudz, un tas nozīmē, ka, lai kāds būtu vēlēšanu iznākums, arī pēc to noslēgšanās kaislības mazākas nekļūs.

Ņemot vērā fantastiski augstās likmes, vairs nebūt ne tik neiedomājama šķiet pat iespēja, kas ASV iepriekš būtu atklāti neticama – ka vēlēšanu zaudētāji var atteikties atzīt to rezultātus. Vēlēšanu rezultātu pieņemšana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošina demokrātiju ASV un vispār stabilitāti, un, ja šis faktors beigs pastāvēt, sekas būs atklāti neprognozējamas.

Iekšpolitiskie procesi ASV, lai kā tie arī netiktu dēvēti – par drudzi, uzbrukumu liberālajai demokrātijai, impērijas agoniju vai vēl kā citādi –, protams, atstāj iespaidīgu ietekmi uz procesiem arī pārējā pasaulē. Tajā skaitā kļūstot par vielu pārdomām, ka ASV vairs nav tas spēks, kuram līdzināties un uz kuru paļauties.