Nesen bija interesanti vērot, kā portāla LA.lv publikācija Valsts Drošības dienests par interneta komentētājiem: "Viedoklis, ka ikviens internetā var būt anonīms un nesodīti veikt prettiesiskas darbības, ir mīts" izraisīja vaimanu kori. Radās iespaids, ka ir tādi cilvēki, kuri visā nopietnībā domā, ka, slēpjoties aiz segvārda, var virtuālajā vidē rakstīt visu, kas ienāk prātā, un jāatbild par rakstīto nekad nebūs. Taču gan minētajā publikācijā, gan jau iepriekš Valsts Drošības dienests ir paudis, ka, piemēram, par kara noziegumu publisku attaisnošanu un slavināšanu ir paredzēta kriminālatbildība. "Par Krievijas īstenoto kara noziegumu publisku attaisnošanu un slavināšanu personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem," akcentē portāls LA.lv.
Par tautas folkloru kļuvušais izteiciens, ka mēs dzīvojam laikā, kurā ir ļoti grūti ko noslēpt, ir visai precīzs un attiecas arī uz pretvalstisku uzskatu paudējiem. Ir jāņem vērā, ka mūsdienās plaši izplatītie tehnoloģiskie risinājumi ļauj ne tikai identificēt sociālo tīklu komentētājus, bet arī ierakstīt klātienē izteiktos draudus un pretvalstiskus izteikumus, kā arī nofilmēt klātienes konfliktus.
Tomēr kontekstā ar virtuālajiem džungļiem ir vēl kāds aspekts, respektīvi, sociālajos tīklos bieži lasāmi ieraksti, kuri ir visai agresīvi, bet ne tādā mērā, lai būtu jāiesaistās likumsargiem. Uz sociālajos tīklos vērojamo kategoriskumu nesen norādīja arī Latvijas Radio raidījumu vadītājs Aidis Tomsons, kurš Facebook.com rakstīja: "Kategoriskais un melnbaltais skats izspiež no sociālajiem tīkliem tos, kas pasauli redz raibāku."
Sociālos tīklus, it īpaši mikroblogošanas vietni Twitter, intensīvi izmanto arī politiķi, lai popularizētu savu redzējumu un kritizētu oponentus, tādā veidā pūloties noturēt savu elektorātu. Var teikt, ka tiem politiķiem, kuri savu popularitāti balsta uz konfliktiem, virtuālo džungļu vide ir ļoti izdevīga, jo var visai radikāli iestāties par šķietami apdraudētām vērtībām vai šķietami ierobežotām kādas sabiedrības grupas interesēm. Tāpēc ir maz ticams, ka šolaiku politiķi būs tie, kuri nopietni centīsies virtuālos džungļus pārvērst sakoptā, ainaviskā virtuālajā parkā.