Bezdarbībai nav orientācijas

Normālus cilvēkus, kādi, es ticu, ir vairākums Latvijas iedzīvotāju, interesē nozieguma atklāšana, nevis upura seksuālā orientācija. Lai gan tai var būt nozīme šī nozieguma izmeklēšanā. Un ir pamatotas šaubas, vai vietējās policijas izmeklēšana raisīs uzticību, zinot, ka pērn bez virzības atstāts upura iesniegums par viņam izteiktajiem draudiem. 

Neraksturīgi skaļie paziņojumi, kas informācijas vakuuma apstākļos sekoja ziņai par šo noziegumu, ekspluatēja homofobijas un naida nozieguma jēdzienus, radot nu jau tiešām naida pilnas diskusijas starp liberāli un konservatīvi noskaņotiem cilvēkiem, bet aizmirsa galveno un vienojošo – ja valsts un tās tiesībsargājošās iestādes nav profesionālas un efektīvas, aizstāvot vienas grupas tiesības, no tā cieš visi. 
Liels daudzums ļaužu, Valsts prezidentu Egilu Levitu, premjerministru Krišjāni Kariņu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un Attīstībai/Par! Saeimas frakciju ieskaitot, nāca klajā ar citkārt šokējošiem noziegumiem neraksturīgiem, kā izskatījās, saskaņotiem paziņojumiem. Tie par nozieguma motīvu it kā runāja caur varbūtības prizmu – "ja apstiprināsies", "iespējams", tomēr nepārprotami saturēja minējumu, ka tas noticis naida, diskriminācijas un neiecietības dēļ. 

Citi cilvēki, kurus viņu ieņemamo amatu ietekmes dēļ var dēvēt par "viedokļu līderiem", pasteidzās ar ļoti pielādētiem paziņojumiem par notikušo noziegumu kā rezultātu sabiedrības procesiem plašākā kontekstā, konkrēti – konservatīvas ideoloģijas partiju un politiķu sētajam naidam pret citādajiem. Pēdējās diennaktīs ne viens vien šerps ieraksts sociālajā vietnē Twitter ir ticis izdzēsts pat ar atvainošanos, ka tie bijuši pārsteidzīgi un pirms visu apstākļu noskaidrošanas ar secinājumiem jāpiebremzē. Diskusija par to, vai konservatīvi uzskati obligāti korelē ar risku veicināt naida noziegumus, tomēr sekoja. Šāds apgalvojums nešķiet prātīgs un pārdomāts, lai gan viedokļu apmaiņai par kādas konkrētas ideoloģijas propagandētāju argumentācijas kvalitāti ir vieta neatkarīgi no tā, vai runa ir par konservatīvajiem vai liberāļiem. Kā redzams no sabiedriskās diskusijas un partiju pozicionēšanās, starp konservatīvajiem un liberāļiem valda savienoto trauku princips – jo skaļāki ir vieni, jo balsi paceļ otri. 

Ja sabiedrība nevar vienoties par uzskatiem, būtu racionāli, ja tā vienotos vismaz par to, ka policijas darbam jābūt profesionālam un uzticību pelnošam un ikvienam sabiedrības loceklim jābūt drošam, ka viņa dzīvība un veselība tiks aizstāvēta. Runāsim tieši, ja kāds homofobs iedomājas, ka uz noklusēšanu un atrakstīšanos tendēta policija steigsies aizstāvēt viņu pret noziegumu tikai tāpēc, ka viņš nav pilsētā zināms gejs, viņš, visticamāk, ļoti rūgti maldās. Tas pats attiecas uz šim homofobam dārgiem cilvēkiem.