Izglābt algas no aploksnēm

Diena nesen rakstīja par Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) absolventu Uģa Kampara un Roberta Veica pētījumu, kas atklāja – dažādos gados minimālās algas paaugstināšana radījusi pretēju efektu – 2011. gadā aplokšņu algu apjoms palielinājies, bet 2015. gadā – samazinājies. Tas apliecina daudzu ekonomikas ekspertu medijiem bieži pausto – ekonomikā notiekošos procesus, to vidū aplokšņu algu izplatību, ietekmē ļoti dažādi faktori – ne tikai minimālās algas izmaiņas, bet arī, piemēram, tas, vai biznesa nozares piedzīvo finansiālu augšupeju vai kritumu, vai vairākums uzņēmumu jūtas stabili vai nedroši, vai valsts ekonomika iestigusi grūtībās vai arī lepojas ar izaugsmi, vai globālās ekonomikas tendences ir iepriecinošas vai arī valda starptautiska mēroga krīze. 

SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka, kurš daudzus gadus pēta ēnu ekonomiku, mudinājis arī ņemt vērā, ka aplokšņu algu izplatība ir līdzīga problēma visā Baltijā. Savukārt minimālā alga Baltijas valstīs ir atšķirīga, un tās kāpuma tempi bijuši dažādi – minimālā alga Igaunijā augusi no 430 eiro 2016. gada 1. ceturksnī līdz 470 eiro šī gada 1. ceturksnī, Lietuvā – no 350 eiro līdz 380 eiro, bet Latvijā – no 370 eiro līdz 380 eiro, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

Tātad ekonomikas ekspertu iecienītie skaitļi rāda, ka nav liekama vienlīdzības zīme starp minimālās algas paaugstināšanas tempu un aplokšņu algu problēmas smagumu.

Savukārt attiecībā uz finanšu ministres pieļāvumu, ka VID aplokšņu algas izskaudīs, ir bēdīgāk. Gadiem aplokšņu algas un citas ēnu ekonomikas izpausmes, to vidū PVN shēmas, par kuru apkarošanas līkločiem Diena daudz rakstījusi, ir neiznīdētas. Latvijā ieviesta kriminālatbildība par aplokšņu algu maksāšanu, VID vērsies pret tām nozarēm, kurās pelēkais sektors tiek uzskatīts par īpaši nekaunīgu, bet problēma joprojām pastāv, un VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule atzinusi, ka aplokšņu algas saņem 25% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Protams, nevar atbildību uzvelt tikai VID. Saukas un Tāļa Putniņa pētījumi rāda, ka iesaistīšanos ēnu ekonomikā veicina ne vien neapmierinātība ar VID darbu, bet arī neapmierinātība ar biznesa likumiem, nodokļu politiku un valdības atbalstu uzņēmējiem. 
Tam, ka nodokļu reforma mazinās ēnu ekonomiku, vajadzētu ticēt, diemžēl ticēt šķiet naivi.