Kā interesēs?

Vismaz 11 658 Latvijas pilsoņi jau parakstījuši kolektīvo iesniegumu "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu", bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nākusi klajā ar attiecīgām likumdošanas iniciatīvām, paredzot, ka depozīta sistēmas piemērošanu Latvijā uzsāktu no 2020. gada. Lemšana par šo jautājumu vēl priekšā, vēl dzirdēsim gana daudz "par" un "pret" argumentu, tāpēc, šķiet, īstais brīdis, kad pievērst uzmanību dažām šīs iniciatīvas vājajām vietām.

Vispirms jau mulsina pārlieku lielā fokusēšanās uz vienu konkrētu metodi, kā veicināt atkritumu šķirošanu. Jo īpaši tāpēc, ka depozīta sistēma neattiecas uz visiem otrreizēji izmantojamo atkritumu veidiem. Te tiešām ir vien rūpes par tīru vidi vai varbūt šo pārmaiņu lobistus vada vēlme labi nopelnīt? PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas ieviešana ir visai dārga, kāpēc gan līdzekļus neizmantot daudz efektīvākai, visaptverošākai sistēmai? Jautāsiet – kas liek domāt, ka šī varētu būt neefektīva? Nu, padomājiet paši – ja viena veida iepakojumu būs iespēja nodot, pretī saņemot kaut kādu naudiņu, vai tas veicinās vēlmi šķirot arī citus atkritumus? Šaubos. Tāpat, ja atlīdzība par nodoto iepakojumu būs vien dažu centu apmērā, diez vai tā kļūs par būtisku motivāciju šķirot atkritumus cilvēkiem ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Apkārt klīstošo "miskastes sanitāru" rūpals tad gan varētu zelt un plaukt. Taču, lai ikvienu mūsu līdzcilvēku motivētu šķirot atkritumus, turklāt visu veidu, vajadzētu domāt plašāk, fokusējoties ne tikai uz šo depozītu sistēmu.

Pirmā un galvenā problēma mājsaimniecībām – šķiroto atkritumu konteineri atrodas pārāk tālu no dzīvesvietas. Jā, to skaits pēdējā laikā pieaudzis, tomēr nepietiekami. To apliecina arī VARAM rīcībā esošie dati – cilvēki nešķiro atkritumus galvenokārt (63% gadījumu) tāpēc, ka tuvumā nav dalītās vākšanas konteineru. Piemēram, Rīgā apkaimēs, kur pārsvarā ir daudzdzīvokļu nami, šķiroto atkritumu konteineri ir dažu minūšu attālumā no dzīvokļa, bet privātmāju rajonos dzīvojošajiem uz tuvāko papīra, plastmasas vai stikla izmešanas vietu jāieplāno brauciens ar auto (kam tāda nav, nošķirt no sadzīves atkritumiem atkārtoti izmantojamos motivēti vēl mazāk). Tā ir ābeces patiesība, ka tieši infrastruktūrai jābūt tādai, kas veicina atkritumu šķirošanu. Un labākā finansiālā motivācija – ja šķiro, tad ir mazāk sadzīves atkritumu, par kuru izvešanu jāmaksā.