VK un FKTK ierēdņu kuplo delegāciju brīvdienas Parīzē un Hāgā, lai piedalītos tiesas sēdēs (attiecīgi 11 un 17 tūkstoši eiro), no šiem pāris miljoniem ir samērā neliela daļa, tomēr arī izraisa jautājumus, jo nekādas izvērtēšanas jau nav bijis, cik lietderīga bijusi plašā pārstāvniecība uz vairākām dienām pirmsziemassvētku iepirkšanās laikā, ja liecības tiesā sniedz tikai viens ierēdnis no duča.
Turklāt tiesāšanās par lietas būtību nemaz nav sākusies. Visa šī vairāk nekā trīs gadus ilgusī mētāšanās ar naudas žūkšņiem Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā Hāgā ir bijusi tikai blakusjautājumā par jurisdikciju, proti, vai bijušajam bankas akcionāram Grigorijam Guseļņikovam kā Lielbritānijas pavalstniekam ir tiesības pret Latviju vērsties ar starptautisku investīciju pretenziju. 14. maijā arbitri Hāgā pateikuši, ka Latvijas iebildes jurisdikcijas jautājumā noraidītas, bet, kā dzirdams valdības gaiteņos, nekāda lielā uztraukuma par to nav, kamēr tēma ir zem klusēšanas zīmoga.
Par Guseļņikovu ir vairāk vai mazāk skaidrs – viņš uzskata, ka Latvijas koruptīvā banku uzraudzības sistēma ar Ilmāru Rimšēviču priekšgalā speciāli klupinājusi viņa banku, paralēli cenšoties izspiest kukuļus, un par to ir gatavs maksāt savus miljonus cerībā no Latvijas valsts piedzīt daudzkārt vairāk miljonu. Tāpat ir skaidrs, ka viņam šī tiesāšanās bez visa iepriekš minētā kalpo arī, teiksim godīgi, kā sava veida "apdrošināšanās" pret apsūdzībām par darbībām ar savas bijušās bankas aktīviem šeit, Latvijā. Lai cik ciniski izklausītos, tāda ir realitāte un tāds ir uzņēmējam raksturīgs domu gājiens un arī tiesības. Bet par ko pēc būtības ar tādu apņēmību un nežēlojot nodokļu maksātāju miljonus turpina tiesāties Latvijas valsts, lūk, tas ir grūtāk izskaidrojams, un laikam tieši tas ir galvenais iemesls, kādēļ VK un FKTK draudzīgi klusē par diviem jau notērētajiem miljoniem un vēl gaidāmajiem daudzmiljonu tēriņiem. Jācer, ka kādā ļoti dziļā un slepenā atvilktnē guļ izvērtējums, ka šos divus miljonus un vēl nākamos tērēt ir mērķtiecīgāk nekā atzīt, ka kukuļu izspiešana banku uzraudzībā ir bijusi, un apspriest valstiski saprātīgu mierizlīgumu, pirms mesties lielajā tiesvedībā, kas abām pusēm būs dārgs prieks. Cik dzirdēts no "citādi" jeb valstiski domājošiem VK un FKTK ierēdņiem, kā arī lietā iesaistītajiem latviešu advokātu birojiem, principā Latvija aiz slēgtām durvīm Hāgā un Parīzē cenšas aizstāvēties pret jebkādiem pārmetumiem Rimšēviča un visas banku uzraudzības sistēmas korumpētībā. Tas viss laikā, kamēr citā tiesā Latvijā iztiesāšanu gaida lieta par Rimšēviča kukuļņemšanu. Labā roka atļaujas nezināt, ko dara kreisā, ja par to maksā nodokļu maksātāji?