Pirmie centās panākt Krievijas agresijas Ukrainā nosodījuma iekļaušanu foruma noslēguma rezolūcijā, kamēr otri šādu soli spert nevēlējās, kamdēļ tikšanās tā arī palika bez kopīga paziņojuma.
Šīs domstarpības arī bija viens no daudzajiem apliecinājumiem, ka rietumvalstis un vadošās nerietumu valstis aizvien vairāk attālinās vienas no otrām un dzīvo divās dažādās paradigmās. Kamēr Rietumos uzmanības centrā atrodas "noteikumos balstītās kārtības" saglabāšana, nerietumos aktuālas ir diskusijas par to, kāda izskatīsies jaunā, daudzpolārā (postglobālā, neoglobālā u. c. – terminoloģija ir daudzveidīga) pasaules kārtība, kā arī par iespējami nesāpīgāku pāreju uz jauno modeli un atbrīvošanos no Rietumu dominēšanas.
Vienlaikus nerietumu publiskajā telpā valda pārliecība (kas bieži robežojas ar ticību), ka šīs, par nenovēršamu uzskatītās pārejas gaitā izdosies saglabāt vairākumu liberālās globalizācijas pozitīvo elementu (brīvo tirdzniecību, rūpniecības ķēdes, pārrobežu pārvietošanos u. c.), bet atmests tiks galvenokārt nerietumiem netīkamais ekonomiskais, politiskais, militārais un, kas bieži ir pats būtiskākais, ideoloģiskais un kultūras diktāts. Tāpat tiek uzskatīts, ka ievērojami palielināsies liela skaita valstu reālā suverenitāte un attiecīgi arī to iespējas īstenot dažādus savus mērķus un plānus.
Šāda vīzija daudziem šķiet pievilcīga, tostarp tai atrodas atbalstītāji arī Rietumos, tomēr problēma ir, ka ar realitāti vīzijai ir maz kopīga. Zināmā mērā situāciju var salīdzināt ar laika posmu pirms PSRS sabrukuma, kad daudzi tās pilsoņi ticēja, ka arī pēc impērijas gala viņi turpinās saņemt bezmaksas vai gandrīz bezmaksas labumus (runa ir par principu, nevis kvalitāti) apvienojumā ar kapitālisma priekšrocībām un demokrātiju. Neraugoties uz to, ka šīs vēlmes ir principiāli nesavienojamas.
Apmēram līdzīgs scenārijs tiek piedzīvots jebkuru satricinājumu laikā, un var īpaši nešaubīties, ka tāds tiks piedzīvots arī ticamajā (bet ne nenovēršamajā) jaunas pasaules kārtības tapšanas gadījumā. Līdz brīdim, kamēr šī kārtība neiegūs konkrētas aprises (bet process var ieilgt līdz pat vairākām desmitgadēm), pasauli, visticamāk, gaida ekonomiskā lejupslīde, nebeidzami konflikti u. c. Cits jautājums, ka arī šādas perspektīvas nekad nav spējušas apturēt ievērojamu pārmaiņu tīkotājus.