Kampaņu radošā krīze

Arī atskatoties uz nesen notikušajām Saeimas vēlēšanām, redzams, ka modernās tehnoloģijas spēlējušas būtisku lomu. Politisko procesu analītiķi šīs vēlēšanas jau nosaukuši par digitālām, un tas attiecas tieši uz priekšvēlēšanu kampaņām, jo pašā balsošanas procesā nekā digitāla nebija. Balsojām visai veclaicīgā stilā – parakstīšanās sarakstā, zīmogs pasē, vēlēšanu zīmes, pildspalva, aploksne...

Savukārt priekšvēlēšanu kampaņās būtiska vieta bija sociālajiem tīkliem un politiķu izpausmēm tajos. Svarīga loma bija arī tam, ka priekšvēlēšanu diskusijas, patiecoties interneta nodrošinātajām iespējām, ja gribēja, tad varēja vērot liels skaits cilvēku. Vairs nebija tā kā senāk, kad politiķu diskusijas ar uzņēmējdarbības, kultūras vai izglītības jomas pārstāvjiem redzēja un dzirdēja tikai klātesošie cilvēki. Tiešraide, piemēram, sociālajā tīklā Facebook.com, patlaban jau tiek uzskatīta par normu. Turklāt internets arī paver iespēju dažādu televīziju, piemēram, LTV1, rīkotās diskusijas vērot brīvā brīdī, nevis tikai konkrētā laikā atrodoties pie televizora. Līdz ar to var uzskatīt, ka nākotnē aizvien lielāka nozīme būs politiķu prasmei sociālajos tīklos radīt savam elektorātam simpātisku tēlu.   

Jāpiemin arī vēl kāds aspekts. Mēs jau gadiem dzirdam, ka mediji nav tik jaudīgi, kā vajadzētu, un ka politiķi nav tik profesionāli, kā būtu vēlams, taču šo Saeimas vēlēšanu kampaņas liek domāt – šoreiz tieši sabiedrisko attiecību jomu piemeklējusi radošā krīze. Ir gan dzirdēts, ka daudzi tiešām talantīgie, profesionālie, ar spožu erudīciju apveltītie sabiedrisko attiecību speciālisti labprāt konsultē uzņēmumus, kultūras projektus un sociālās kampaņas, bet ne pārāk vēlas sadarboties ar politiķiem. Var jau būt, ka tā, jo maz ticams, ka tādi priekšvēlēšanu kampaņas elementi kā dažu politiķu histēriskā klaigāšana visās diskusijās pēc kārtas, citu politiķu salkanā pašslavināšanās un vēl citu politiķu izmisīgie centieni sev piedēvēt svešus nopelnus ir viss, ko politiķiem spējīga ieteikt kopumā intelektuālā, gandrīz 30 gadus rūdītā sabiedrisko attiecību joma.

Taču varbūt arī, ka politisko kampaņu veidotājiem, tāpat kā daudzu citu jomu un arī mediju pārstāvjiem, vienkārši vēl jānoslīpē prasme gudri izmantot moderno tehnoloģiju radītās iespējas, lai tās kalpotu izvēlētās mērķauditorijas piesaistei, nevis panāktu pretēju efektu.