Vispirms jau nodokļu reforma. To rausta uz visām pusēm. Vai ir drošība, ka galarezultātā būs līdzsvarota, efektīvi funkcionējoša sistēma, kas vismaz dažus gadus spēs pastāvēt bez būtiskiem labojumiem? Atkal meklēsim atbildīgo, ja sanāks brāķis? Lieki. Skaidrs, ka tā būs valdība kā autors, nevis daudzās interešu grupas, kuras nu cenšas noķert mirkli, lai izplēstu kādu labumu sev. Šis ir laiks, kad politiķiem apliecināt savu neatkarību un viedumu.
Aktualizējusies arī nelegālo izgāztuvju problēma. Valsts Vides dienesta vadītāja Koļegova intervijā Dienā nule apliecinājusi, ka kontrolē tikai legālās, bet par nelegālajām vispār nav informācijas un arī tiešu iespēju tās ietekmēt. Vai bija jānotiek milzu ugunsgrēkam nelegālā mēslu krātuvē Jūrmalā, lai viņa to aptvertu un sāktu domāt par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvos? Vai nu visas nepilnības tiks apzinātas un labotas, vai nebūs, kā jau piedzīvots, kad, noplokot aktualitātei, noplok arī aktivitāte kaut ko pilnveidot?
Nākamā tēma – pārmaiņas sabiedriskajos medijos. Pārāk daudz emociju. Gribētos, lai iesaistītie vērtētu situāciju pēc būtības, nevis kādu ar to nesaistītu norišu kontekstā. Kaut vai par Radio 5 runājot – lielisks resurss jauniešu auditorijas piesaistei, taču, ja to veido par valsts budžeta līdzekļiem, ir taču tomēr jāspēj rast atbildi uz pamatjautājumu: kāds sabiedrībai no tā labums? Un, ja valda bažas, ka tāda iztrūkst (ne velti nerimst diskusijas par šī kanāla slēgšanu), ir precīzi jādefinē šī atdeve sabiedrībai, nevis jāiestājas kaujas pozā, kā svētumu aizstāvot. Jo, kas gan ir tas svētums, par ko tagad iestājas – ārzemju mūzika? (Taču ne jau par ziņu vai raidījumu satura maiņu šajā gadījumā runa, vien prasību vairāk popularizēt mūsdienu latviešu uz jauniešu auditoriju orientētu mūziku.)
Vēl šaurā, bet izteikti kareivīgu personu lokā aktualizēta diskusija, ka esošajai varai esot jānomainās. Labi. Pret ko? Paraugieties plašāk, nevis vien caur savas revolucionārās pārliecības prizmu, nosauciet alternatīvas un tūdaļ pat paškritiski novērtējiet, vai tās var gūt sabiedrības vairuma uzticību. Un, lūdzu, bez kādiem "tauta ir muļķe, neko nesaprot"! Tā brīžiem pārlieku izsmietā tauta lieliski apjauš, ka, sagraujot esošo politisko līdzsvaru, vietā nāks ne jau kādi no pelniem dzimstošie fēniksi, bet gan pie lielās varas līdz šim nepielaistie Rīgas kungi. Vai tāds ir nemiera raisītāju patiesais (slēptais) mērķis?
Janka
pseidokreiss populisms
politiskā prostitūta Meļņiks