Kas notika, ja atteicās?

Tiem, kuri nav zaudējuši abstraktās domāšanas spēju var šķist dīvaini stāsti par varoņiem, kuriem čeka izmisīgi piedāvāja sadarboties, bet , atteikumu saņēmuši "mēģināja" vēl četras (!!!!) reizes. Tāpat, aicinu iztēloties jūs pašus izlūkdienesta darbā... jūs ar varu piespiežat kādu indivīdu kļūt par oficiālu aģentu. Aģents, zobus griezdams, ar jums "sadarbojas". Kāda jums jēga no šāda aģenta? Nelaime, ne aģents!

Brežņeva valdīšanas un vēlākie laiki nebija vairs nebija Staļina laiki, lai pret tiem kuri atteikušies sāktos asas represijas - nelaimes gadījumi, izsūtīšana uz gulagu un no tā izrietošās sekas.

Var piekrist pilnīgi, ka neviens cilvēks nav vainojams par to, ka viņu mēģinājis savervēt totalitāra režīma drošības dienests, bet viņš kļūst vainīgs ar to brīdi, kad piekrīt būt čekas informators vai aģents un sāk nodot līdzcilvēkus...

Cik man ir zināms, Latvijas valsts tika atjaunota tāpēc, ka tāda bija Dieva griba, jo katra valsts ir no Dieva (Rom.13.). Pagājušā gadsimtā šir brīnums ir noticis divas reizes... pietiekoši, lai redzīgi cilvēki to pamanītu. Un saprastu, ka cilvēkiem šai procesā ir otršķirīga loma, neatkarīgi no viņu lokanuma. Jo sevišķi tad, ja cilvēki īsti neizprot, kāpēc kāds nonāks Ellē, bet kāpēc kāds cits - Paradīzē.

Tik bezgala naivi ir visi tie mūsdienu komentāri. Krievu laikos nokļūt kādā "kūrortā" vai trakomājā varēja ļoti ātri. Dzīvi parastajam cilvēkam varēja sabojāt kāds nevietā pateikts vārds, atrašanās neīstajā laikā un vietā. Arī saruna ar kādu no stūra mājas. Kādam paveicās vairāk, citam mazāk. Bija cilvēki, kas salūza. Protams, bija arī tie, kas karjeras dēļ bija gatavi pārdot savu tēvu un māti. Bija arī tādi, kas palika nelokāmi līdz galam. Un tieši nelokāmo dēļ tika atjaunota Latvijas valsts. Bet, diemžēl, Latvijā pie varas nav vis tie nelokāmie, bet gan tie, kas pārdeva savu tēvu un māti, lai tiktu pie komfortablākas dzīves. Un tagad nu jāklausās stāsti, ka nebija izvēles. Izvēle ir vienmēr. Piemēram, Gunārs Astra izvēlējās vienu ceļu, bet Georgs Andrejevs otru. Kurš no viņiem nonāks paradīzē un kurš ellē? Vienā vietā viņi noteikti nenonāks...

Ja jūs nepazīstat Dievu... jūs nepazīstat cilvēkus... .

Nepiešķīra atzinības rakstus un nepiesprauda medāļus pie krūtīm.

Es atteicos. Tāpēc no institūta trešā kursa parāva armijā, vai, kā tajos laikos teica, "krievos", lai gan tam tā nebija jānotiek. Tie, kas sadarbojās, mierīgi līda tālāk un vēl šodien bauda līšanas augļus.

Tā jau domāju, ka komentāros sāksies attaisnojumi cilvēkiem, kuri piekrita kļūt par čekas aģentiem vai informatoriem, jo lūk "daudzās "lielās personības" tādas nebūtu kļuvušas, ja nebūtu piekritušas sadarboties". Tas ir mēģinājums attaisnot nodevīgu un zemisku kolaboracionismu.

Valstis ( Ziemeļeiropā) bez čekas ir labākā stāvoklī par valstīm ar čeku. Paradīzes 89 paaudze var neuztraukties. Čekas darbības sekas jutīs gan šīs paaudzes bērni, gan mazbērni.