Pateicoties šai provinciālajai pārcentībai un manipulēšanai ar sabiedrisko domu, viens un tas pats ASV lobists Latvijā dažu mēnešu laikā paspējis nospēlēt lomu gan kā gaišais, gan tumšais spēks – viss atkarīgs no attieksmes pret viņa tā brīža klientu. Pirms pāris nedēļām informatīvā telpa samulsa, izdzirdot stāstu, ka šovasar nošautais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus februārī, tikai 10 dienas pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kratīšanas un aizturēšanas un tikai divas nedēļas pēc ASV FinCEN iznīcinošā ziņojuma par ABLV banku, ticies ar amerikāņu lobistu Deividu Merkelu. Tikšanās mērķis – caur bijušo republikāni Merkelu, kurš ieņēma augstus amatus Džordža Buša jaunākā administrācijā, tostarp, kas nav mazsvarīgi, arī ASV Valsts kasē, lobēt ABLV bankas likvidāciju un savu kandidatūru likvidatora amatam.
Stāsta morāle skaidra – gaišs jaunās paaudzes jurists cīņā pret netīrajiem naudas atmazgātājiem ticis līdz Vašingtonas autoritātēm, lai ar viņu palīdzību izskaustu šo rūpalu, tomēr aizdomīgi drīz pēc brauciena gājis bojā. Un šajā vietā ir vērts patīt lenti atpakaļ, jo vēl pirms nieka pusgada šis pats autoritatīvais Deivids Merkels, kuram februārī gandrīz izdevies panākt zaļo gaismu latvieša Bunkus kļūšanai par multimiljonāru, bija paguvis kļūt par viennozīmīgi slikto tēlu.
Darbodamies tajā pašā lobista jeb ietekmīga vidutāja lomā, Merkels trīs mēnešus pirms tam, pērnajā decembrī, Vašingtonā bija ticies ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, lai savestu viņu kopā ar konsultantiem, kuri palīdzēja Saskaņas priekšvēlēšanu kampaņā. Atšķirība tikai tā, ka Ušakova kā "sliktā" tēls latviešu apziņā ir nostiprināts, savukārt maksātnespējas administrators Bunkus, iespējams, pateicoties sava kolēģa Māra Sprūda personības neizmērojamai aktivitātei, bija pratis darboties viņa ēnā, pa maksātnespējas rūpala aizkulisēm.
Šis pats Deivids Merkels iepriekš kopā ar tagadējo Jaunās konservatīvās partijas ziedotāju, latviešu izcelsmes amerikāni Pēteru Ragaušu un nu jau bijušo Latvijas goda konsulu Teksasā Stīvenu Peinu 2014. gadā centās piedāvāt savus lobistu pakalpojumus Latvijas gāzes sadalīšanas procesā. Tolaik viņi centās sadarboties ar zaļzemnieku ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu.
Atliek gaidīt tulkojumu, vai amerikāņu lobisti šādā pretrunīgā salikumā ir "labie" vai "sliktie"?
Es nekavēšos pie antiamerikāniskā noskaņojuma, kas bieži tiek izmantots, lai vienkāršotā veidā ietekmētu attieksmi pret daudz komplicētākām izvēlēm, vai tās būtu politikas, ekonomikas vai drošības jomā. Acīmredzams, ka runa nav par kādiem fantomdraudiem, bet ļoti racionālu, uz peļņu vērstu darbību, kuru latviešu medijiem nevajadzētu mitoloģizēt ne ar plusa, ne mīnusa zīmi.
Ja amerikāņi ko DOD,
zvirbulēns
Serjoznijs