Manekenu parāde

Tajā pašā laikā visu uzmanību piesaista arī valsts lielākajā pašvaldībā – Rīgā – notiekošais, jo, no vienas puses, lielākai likmei būtu jāprovocē asāka cīņa, kas varētu izvērsties arī par atraktīvu šovu, bet, no otras puses, vēlēšanu iznākums galvaspilsētā var ļoti lielā mērā ietekmēt nākamo Saeimas vēlēšanu rezultātus – tas tomēr ir viens no pieciem lielajiem vēlēšanu apgabaliem.

Ko redzam realitātē? Reklāmas plakātos (ar retiem izņēmumiem) ir vienīgi tādi kā manekenu attēli, kas neatstāj iespaidu, ka šie cilvēki tiešām ko vēlas panākt augstajos amatos. Pat vēl vairāk – nav pārliecības, ka viņi vispār tos amatus grib. Kad cilvēks ir enerģijas pārpilns nākt un ko paveikt sabiedrības (vai pat savā) labā, tas uzreiz redzams. Kādreiz teica: "Šis būs darītājs – viņam acis spīd." Šie ir vienīgi pozētāji. Viņi vai nu iebīdīti sarakstu līderos un nu centīgi nopietnu seju atstrādā "augsto godu", vai arī paši izvirzījušies priekšplānā, bet ne jau lai ko mainītu, drīzāk – sevi eksponētu. Uz tā fona pašreiz Rīgā pie varas esošo smaidīgās sejas no plakātiem raugās ar tādu kā Cepļa kunga ironiju...

Bet atgriezīsimies pie tiem, kas vēl tiecas tikt uz Rīgas politiskās skatuves. Jo šajā gadījumā tieši no viņu sagatavotības vēlēšanām to rezultāti atkarīgi. Diemžēl, kad mediji jautā, ar kādu ideju šie deputātu kandidāti nāk, atbildē nekā cita nav, kā vien nomainīt esošo varu, citādi pārdalīt esošo naudu un nezagt. Nav piedāvājuma attīstībai, nav kompleksa skatījuma, kā pilsētas saimniecību vadīt saprātīgāk, racionālāk. Vienīgi tukšas frāzes, ka tas nav labi vai tas. Un kā vēl viens vājuma apliecinājums – ļoti izteikta, klaja tieksme uzpirkt vēlētājus. Ja ne tiešā veidā ar naudu, tad vismaz ar dažādu bezmaksas labumu solījumiem (tā vispār būtu atsevišķas diskusijas vērta tēma vismaz KNAB konsultatīvās padomes līmenī, jo šeit jau sen ir pārkāpts parastās priekšvēlēšanu retorikas slieksnis, nu runas ir darījuma līmenī – ja balsosiet par mani, jums no tā būs konkrēts finansiāls labums). Kad jautā, kas par to visu maksās, pie varas būt kārojošie gluži kā robotiņi atskaņo jau sagatavoto "skaņu plati" – novērsīšot zagšanu, tad arī būšot brīvie līdzekļi. Piedodiet, pārāk rožaini, lai būtu ticami. Atgādina savulaik (arī priekšvēlēšanu laikā) plaši bazūnēto par to, ka vajagot samazināt ministru vai deputātu skaitu, lai palielinātu pensijas, arī tajā brīdī naivi iedomājoties, ka neviens nerēķinās, cik centu daļās rēķināms no tā ieguvums būtu katram pensionāram.