Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Modē – Berlīnes mūri

Kategoriski negatīvā reakcija Latvijā uz Francijas prezidenta Makrona pausto, ka nepieciešams dialogs ar Krieviju, vedina aizdomāties, cik nekritiski dažkārt uztveram politiskās modes tendences. Proti, ja valstu vadītāji domstarpību gadījumos nu jau kādu laiku izmanto nevis dialoga, pārliecināšanas metodi, bet apmainīšanos ar paziņojumiem par sankcijām, to uztveram par pareizāko ceļu, pat nevērtējot jau esošo pieredzi, un attiecīgi jo īpaši neiecietīgi esam pret tiem, kuri atļaujas iebilst, ka vispār jau konfliktus vislabāk risināt diplomātiskā ceļā.

Sankcijas šiem, sankcijas tiem, uh, kādi principiāli un vareni mēs esam, vai ne? Nekā! Tas vien teātris lētticīgo uzmanības novēršanai no tā, ka reāli neko nespēj mainīt un nekas nemainās. Sankcijas ievieš nevis tad, kad grib panākt kādas pārmaiņas, bet gan kad mērķis ir izrādīt it kā aktīvu, it kā stingru rīcību. Kāda jēga ir bijusi no līdz šim jebkur piemērotajām sankcijām? Vai kāds uz ceļiem lūdzis piedošanu, solījis laboties? Pavisam konkrēti – vai sankcijas pret Krieviju ir palīdzējušas risināt Ukrainas konfliktsituāciju?

Labi, Krievijas tuvums varbūt mums neļauj šo jautājumu izvērtēt no neitrālām pozīcijām. Ņemsim citu piemēru – nupat bija ziņa, ka ASV nosaka jaunas sankcijas pret Kubu. Vai kādam ir ilūzijas, ka šādi var panākt politiskā režīma maiņu? Cik gadu ir bijušas ļoti saspīlētas attiecības starp ASV un Kubu, bet komunistu režīms salā kā valdīja, tā valda. Un tieši otrādi – kaut kādi uzlabojumi, piemēram, personu brīvību ziņā, ir bijuši vien tajos brīžos, kad ASV un pārējā demokrātiskā pasaule bijusi atvērta sarunām.

Proti, ja ir konflikts, kas izpaužas nevis kā reāla karadarbība (tas jau cits stāsts), bet kā savstarpēja norobežošanās, apmaiņa ar sankcijām, tad tie, pret ko stiprākie vēršas, ieraujas čaulā, pastiprina pašaizsardzību, iekapsulējas, bet nekas nemainās. Savukārt, ja ir atvērtība, dialogs, ekonomiskā sadarbība, tad gan daudz lielāka iespējamība pārmaiņām. Berlīnes mūru, dzelzs priekškaru atjaunošana, norobežošanās un nerunāšana ne pie kā laba nenoved. Tā ir problēmsituācijas iesaldēšana naivā cerībā, ka laiks visu atrisinās. Bet redzam, ka nerisina.

Saeima nu paziņojusi, ka neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Ko tas nozīmē? Ka Latvijas nav ar ko runāt, mēģinot mazināt cilvēktiesību pārkāpumus, veicinot godīgu vēlēšanu organizēšanu nākotnē utt. Baltkrievijā. Var vien «mētāties» ar publiskiem paziņojumiem, nosodījumiem, aicinājumiem, ko parasti to adresāti neņem vērā. Tur nu būs revolūcija mūsu attieksmes dēļ? Nebūsim naivi. Diemžēl mūsu izturēšanās ir vien kā konservants tur esošās varas pastāvēšanai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē