Muti ciet!

Cilvēki jau tā ar katru reizi ir aizvien neieinteresētāki dalībā vēlēšanās, aizvien grūtāk mobilizējami aiziet un nobalsot, bet te vēl izdomā šādu barjeru.

Ne tikai fiziskā, bet arī simboliskā nozīmē –  balsot drīkst tikai aizsietām mutēm.

Nešaubos, ka daudz būs to, kas šādas vēlēšanas ignorēs tieši aiz nepatikas pret sejas aizsega lietošanu. Jo vairāk, ja arī epidemiologi daudzkārt pauduši, ka no mutes un deguna aizsegiem jēgas maz, īpaši, ja nepareizi lietoti, kur nu vēl, ja to lomu pilda kaut kādas aizsegu imitācijas.

CVK dižgari tomēr uzskata, ka nav cita risinājuma šajā situācijā? Piedodiet, bet tās ir muļķības! Kā tad veikalos neviens mums neuzspiež obligāti vilkt maskas vai mutes aizklājus? Darbinieki ir tie, kas lieto sejas aizsargus, cimdus, kasieri strādā aiz caurspīdīga plastikāta vairoga, bet pircēji vien tiek aicināti ievērot distanci, lietot brīvi pieejamos dezinfekcijas līdzekļus. Pēc saslimušo statistikas izmaiņām kaut kā nav manīts, ka šāda pieeja būtu aplama. Problēma varbūt tā, ka kārtību veikalos nosaka privātīpašnieki, konsultējoties ar epidemiologiem, savukārt vēlēšanas organizē valsts un pašvaldības struktūras, uzskatot sevi par visgudrākajiem visās jomās? Nez kāpēc nav šaubu, ka tad, ja vēlēšanu kārtību plānotu privātie, ātri vien būtu atrasti risinājumi, lai vēlētājs savu pilsoņa pienākumu varētu veikt iespējami raiti, nekam, ko citi aiztikuši, nepieskaroties, citām personām netuvojoties. Ja vajag, kaut vai pildspalvu katram vēlētājam uzdāvinātu kā simbolisku suvenīru pēc dalības vēlēšanās.

Protams, visai skeptiska attieksme var būt arī pret to, vai tiešām vēlēšanas šādā laikā būtu rīkojamas. Ja jau Rīgas pašvaldību līdz šim varējusi vadīt pagaidu administrācija, kāpēc gan lai tā nevarētu vēl gadu. Jo vairāk, ja tāds Covid. Lai gan... atbilde laikam te jāmeklē nevis jautājumā par to, var vai nevar pagaidu vadības trijotne ko pārvaldīt, bet gan valdības partiju bažās par vēlēšanu retoriku – jo ilgāks laiks būs pagājis kopš domes atlaišanas, jo lielāka atbildība par Rīgā notiekošo un nenotiekošo būs jāuzņemas pašiem. Un tad tā vecā dziesma par Ušakova un Burova sastrādāto vairs tik labi neskanēs – būs arī pašiem jātaisnojas, kas un kā šajā laikā uz labu mainīts un kāpēc ne viss.