Nekā personiska, tikai bizness

Vēl vairāk vilcināties ar atļaujas izsniegšanu Dānijai arī nebija iespējams. Visas starptautisko tiesību normas ir Ziemeļu straumes – 2 pusē, un gadījumā, ja Kopenhāgena atļauju neizsniegtu, sekotu tiesu darbi ar prognozējamu iznākumu – gāzes kompāniju zaudējumu un droši vien arī negūtās peļņas segšanu. Papildus tam Dānijas ekonomikai pašai ir nepieciešama gāze, kuru nākas importēt no Vācijas.

Berlīne savukārt ir vairāk nekā ieinteresēta Ziemeļu straumes – 2 darbības sākšanā, jo maršruts ir ievērojami īsāks un lētāks nekā ceļš caur Ukrainu, padara Vāciju par visas apvienotās Eiropas tā dēvēto gāzes habu, kā arī sola ievērojamus ekonomiskos ieguvumus. Aplēses liecina, ka Ziemeļu straume – 2 dos Eiropas valstīm, galvenokārt, protams, Vācijai, tiešos un netiešos ekonomiskos ieguvumus līdz sešiem miljardiem eiro gadā apmērā.

Ievērojami dārgākās sašķidrinātās gāzes izmantošana savukārt sola pilnībā pretēju efektu. Pat optimistiskākā scenārija gadījumā cenu starpība nerada nekādus papildu ieguvumus, bet reālisti nešaubās, ka pāreja uz sašķidrināto gāzi radīs Vācijas un arī citu Eiropas valstu ekonomikām tikai zaudējumus, galvenokārt rūpniecības konkurētspējas samazināšanās dēļ.

Gāzesvada pretinieki ar ASV priekšgalā uzsver ģeopolitisko aspektu – Eiropas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Attiecīgi vienā svaru kausā atrodas "brīvības molekulas", apvienotas ar darbvietu skaitu samazināšanos, nodokļu ieņēmumu kritumu utt., bet otrā – Ziemeļu straume – 2 un papildu līdz sešiem miljardiem eiro gadā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jau sākotnēji bija skaidrs, ka cīņa pret Ziemeļu straumi – 2 ir atklāti neveiksmei nolemta nodarbošanās. Runa ir nevis par kaut kādām, bet it īpaši Vācijas ekonomikai vitāli svarīgām interesēm, par šīs ekonomikas viena no galvenajiem motoriem – ķīmiskās rūpniecības (un attiecīgi arī saistīto industriju) – konkurētspējas  saglabāšanu, un uz šāda fona sabiedroto attiecības un politiskie lozungi kļūst mazsvarīgi.

Bez tam Berlīnē un vēl vairākās Eiropas galvaspilsētās aizvien izplatītāks kļūst viedoklis, ka galvenais sabiedrotais un cīnītājs pret Krievijas gāzes piegādēm – ASV – nepavisam nav tāds ideālists, par kādu mēģina uzdoties. Kā tiek uzskatīts, ASV ne tikai cenšas perspektīvā pārdot eiropiešiem savu gāzi, bet arī cer uz Eiropas konkurētspējas samazināšanos šā soļa rezultātā.

Līdz ar Dānijas atļaujas saņemšanu Ziemeļu straumes – 2 epopeja gan vēl nebeidzas. Atklāti paliek jautājumi par gāzes tranzītu caur Ukrainu, kā arī par dažādiem birokrātiskiem šķēršļiem, kurus Krievijas gāzes piegāžu Eiropai pretinieki arī turpmāk liks šo piegāžu ceļā. Vienlaikus nav šaubu, ka šī cīņa aizvien vairāk līdzinās cīņai ar vējdzirnavām, kuras iznākums ir paredzams jau iepriekš. Nekā personiska, tikai bizness un cīņa par vietu zem saules.