Populāra bija tēze – ierobežosim skaidras naudas apriti un tā dosim triecienu ēnu ekonomikai. Bieži tika pieminēta Zviedrija, saistībā ar kuru dzirdētas runas par atteikšanos no jebkādiem norēķiniem skaidrā naudā. Nenoliedzami Zviedrija ar relatīvi niecīgu pelēko sektoru var lepoties jau gadiem. Piemēram, 2015. gadā Zviedrijā, pēc austriešu profesora Frīdriha Šneidera pētījuma datiem, ēnu ekonomikas apjoms bija 13,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvijā – 23,6% no IKP. (Arī SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētījumā, par ko medijiem daudz stāstījis pētījuma autors Arnis Sauka, tika secināts, ka Latvijā ēnu ekonomika pārsniedza 20% no IKP.) Turklāt, uzturoties Zviedrijā, valstiska mēroga tendence radināt vietējos iedzīvotājus un ārvalstu viesus pie bezskaidras naudas norēķiniem tiešām ir viegli pamanāma.
Tomēr ir arī kāds "bet" – pēdējā laikā, runājot par ēnu ekonomikas mazināšanu, akcenti mainījušies, jo moderno tehnoloģiju attīstība nes jaunas iespējas un jaunus riskus. Ekonomikas ekspertu vidē aizvien vairāk tiek uzsvērts, ka pelēkā sektora norēķini no ierastajām aploksnēm var aizmigrēt virtuālās realitātes plašumos un iesakņoties dažādās nišās, to vidū kriptovalūtu segmentā. Diena jau šonedēļ rakstīja, ka par vājo punktu Eiropas Savienībā notiekošajā cīņā pret naudas atmazgāšanu atzīts tas, ka valstīm ir ierobežotas iespējas kontrolēt ar kriptovalūtu starpniecību veiktos darījumus.
Kopumā attiecībā uz Bitcoin un citām kriptovalūtām bieži pamanāmi divi, galēji pretēji viedokļi. Viens no tiem ir virtuālās naudas dēmonizēšana, bet otrs – nekritiska slavēšana.
Jācer, ka 2009. gada finanšu krīzi uzveikušie, vairāku banku sabrukumu piedzīvojušie, ātro kredītu masīvajās kampaņās rūdītie Latvijas iedzīvotāji, no kuriem liela daļa dzīvo pasaulē pietiekami ilgi, lai atcerētos 20. gadsimta 90. gadu naudas transformācijas laikus, ir gana gudri, lai racionāli analizētu informāciju par kriptovalūtām, nekrītot panikā, bet arī naivi neuzticoties reklāmai, kas slavina jebkuru kriptovalūtu.
Te vērts citēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādi: "Bitcoin un tam līdzīgie instrumenti nav uzskatāmi par oficiālu valūtu. Komisija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, rīkojoties ar virtuālajām valūtām, un apzināties, ka patērētāju tiesības no valsts puses netiek aizsargātas."
tēze ir izgāzusies