Par dronu aizmirsts?

 Teju visu uzmanība bija fokusēta uz ziņām par to, kādi resursi tiek ieguldīti "bēgļa" atrašanā, tika lauzti šķēpi, vai Latvijas Bruņoto spēku "kukuruzņiks" ir šim mērķim piemērots, – vieni, arī šo rindu autors, ironizēja, ka NATO dalībvalsts bruņojumā ir šāds arhaisks lidaparāts, citi oponēja, ka tieši tas esot vislabākais kaut kā pazuduša meklēšanā, jo spēj lidot ļoti lēni. Taču, kad meklēšanas darbi tika pārtraukti, secinot, ka bezpilota lidaparāts vairs nevar atrasties gaisā, gluži kā ar slotu aizslaucīta šī tēma bija arī no publiskās apspriešanas laukuma.

Jāsaka, žēl, ka tā, jo šis gadījums atstāja veselu virkni neatbildētu jautājumu un tas, ka sabiedrības uzmanība tam vairs nav pievērsta, rada bažas, vai pieredzētais tā arī nepaliks bez vājo vietu izvērtējuma, secinājumiem, attiecīgas rīcības.

Lielākais akcents šajā gadījumā liekams uz valsts drošību. Pagājušajā nedēļā Latvijas Radio diskusijā mans kolēģis Māris Ķirsons no Dienas Biznesa ļoti trāpīgi akcentēja – nu visa pasaule zina, ka gaisā palaists, bez sakariem esošs pat lielizmēra drons var pie mums tā, neviena nemanīts, lidināties. Protams, mēs neesam izņēmums, gaisa telpu kontrolējošo radaru vājā vieta visā pasaulē ir tā, ka zemu lidojoši objekti tehniski nav pamanāmi. Ne velti droni tiek plaši izmantoti dažādās militārajās operācijās. Taču jāņem vērā, ka esam NATO un Eiropas Savienības robežvalsts un tas nozīmē papildu riskus arī šāda aprīkojuma izmantošanas kontekstā.

Gan jau armijas ar to visu rēķinājās, taču ne ar tām šajā gadījumā saistās lielākie riski – lai vai kā, bet gana civilizētā pasaulē dzīvojam. Šajā gadījumā lielākais apdraudējums varētu būt saistīts ar dažādām teroristu, kriminālnoziedznieku, kontrabandistu pārrobežu darbībām – viņiem šī skaļā epopeja ar pazudušo dronu bija gluži kā instrukcija rīcībai.

Ko var darīt šajā situācijā? Ne jau steigt iepirkt papildu "kukuruzņikus". Drīzāk – militārajam sektoram nākt pie zinātniekiem un uzņēmējiem ar konkrētu sadarbības piedāvājumu, kura mērķis būtu rast risinājumu cilvēka radītu zemu lidojošu objektu identificēšanai, arī tad, ja tie pārvietojas automātiski, bez sakariem. Tā būtu iespēja gan mums censties atrisināt pašu mājās aktuālu problēmu, gan piedāvāt risinājumu sabiedrotajiem, gan arī jēgpilni sildīt Latvijas ekonomiku, kas cita starpā cietusi pašreizējās vīrusa pandēmijas dēļ.