Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +15 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta
Atcerēsies, kuras partijas ko pielēmušas, kā balsojušas reformas kontekstā?

Par kritisko domāšanu

Uzmanību piesaistīja Valsts prezidenta Egila Levita tēze intervijā sabiedriskajam radio, ka neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) pilsoņi varēšot izteikt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Te uzreiz gribētos piesaukt citu viņa tajā pašā raidījumā izteikto – ka demokrātiju valstī apdraud populisms, iedzīvotāju kritiskās domāšanas līmenis kopumā ir zems, tāpēc valstij ir jāstrādā vairāk pie tā, lai veicinātu kritiskās domāšanas attīstību sabiedrībā. Kas gan cits, ja ne populisms, vien skaista, bet bezvērtīga frāze ir augstāk minētais izteikums par ATR?!

Vispirms jau tāpēc, ka tie, kurus vēlēs pašvaldībās, nekādā veidā nevar būt atbildīgi par Saeimā vai valdībā esošo veikumu. Pat ja runa par vienu un to pašu partiju pārstāvjiem – tās ir, ja tā var teikt, pilnīgi atšķirīgas partiju biedru kategorijas vai grupas.

Otrkārt, jāatceras, ka pašvaldības tomēr ievēl, ne tik daudz vadoties pēc partiju nosaukumiem, to it kā pārstāvētajām ideoloģijām, programmās sarakstītā, bet gan deputātu kandidātu personībām. Jā, tagad būs lielākas pašvaldības, deputātu kandidāti vairs ne tik ļoti personiski zināmi katram vēlētājam, bet skaidrs, ka tāpat atšķirībā no Saeimas vēlēšanām pašvaldību vēlēšanās cilvēki balsos par tiem, kurus zina un par kuriem zina, ka tie darītāji, nevis vien tukšu runātāji.

Treškārt, ir arī jārēķinās ar zināmu putekļu kārtu, kas ATR tēmu būs apklājusi uz vēlēšanu laiku pēc gada. Vai nu tik daudz būs to, kuri atcerēsies, kuras partijas ko pielēmušas, kā balsojušas reformas kontekstā?

Un vēl. Ne jau šis viens jautājums – ATR īstenošana – var būt izšķirošais vēlētāja izvēlē. Kaut vai uz vistuvāko – Rīgas pašvaldības – vēlēšanu piemēra to redzam (lai arī Rīgu neskar konkrētā reforma), ka priekšplānā ir negatīvā attieksme pret iepriekš pie varas bijušajiem, tātad ir gaidas pēc pārmaiņām. Tāpat vēlētāju izvēlei nozīmīga ir sakrājušos problēmu aktualitāte un risinājumu piedāvājumi (ielu un tiltu stāvoklis, vietu trūkums bērnudārzos u. tml.). Daudz ko izšķirs jau pieminētais personāliju faktors, lai arī Rīgā, protams, ļoti reti kurš politiķis ir vēlētāju vairumam labi zināms, kur nu vēl pazīstams. Sava loma būs arī tam, kā politiķi spēs vēlētājus emocionāli uzrunāt – vai būs pamanīti un, kā saka, "iekrituši sirdīs". Protams, vēlēšanu rezultātu izšķirs arī citi faktori.

Bet tēzei par to, ka kritiskās domāšanas līmenis kopumā ir zems, gan gribas piekrist. To tikai nevajag jaukt ar kritizējošo attieksmi – tas ir pavisam kas cits, turklāt ar kritisko domāšanu bieži vien nesaistīts, jo kritiska domāšana paģēr arī faktu un procesu izvērtējumu, kamēr kritizējošai attieksmei pietiek arī ar ļoti subjektīvu neapmierinātību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē