Redzam, ka pagaidām ir nevis valdības komandas komplektēšana un runas par darāmo, bet gan līderu skaistumkonkurss. Tāds kā pavasara riesta laiks partijām, kad katrs līderis uzsver, ka ir vislabākais, demonstrējas citu priekšā ar vārdiem, ka nācis pildīt savu programmu, un apliecina, ka tiem pārējiem, ko ņems pie sevis, būs vien jāpieņem tas, ko "vadonis" piedāvā. Par sliktu šādai taktikai gan tas, ka visi Saeimā iekļuvušie saņēmuši vienlīdz maz mandātu, tātad īsti nav pamata atļauties šādi dominēt, bet, ja tā dara, tad tā ir tikai un vienīgi virzība uz strupceļu.
Kamēr darba kārtībā ir jautājums par to, kurš būs premjers, skaidrs, ka neviena partija no sava kandidāta neatkāpsies, neatzīs savējo par sliktāku, bet gan atradīs virkni pat pieklājīgu iemeslu, kāpēc konkurentam neļaut iegūt dominējošo pozīciju.
Šī ir reize, kad sarunas bija jāsāk par kopīgi veicamajiem darbiem, un tikai tad jādala amati.
Tiesa, arī vienošanās par veicamajiem darbiem nenāks viegli. Katram ir vajadzīgs savs veiksmes stāsts. Ne tikai premjera partijai. Katrs ir nācis ar savu skatījumu, savu īpašo piedāvājumu, ar ko arī izpelnījies vēlētāju uzticību, taču problēma tā, ka šie skatījumi ir savstarpēji pretrunīgi. Spilgtākais piemērs – tēma par viendzimuma laulībām, kur liberāļu un konservatīvo uzskati ir radikāli pretēji. Bet tas arī nozīmē, ka valdības deklarācijā būs iespējams iekļaut visai maz kā jauna. No radikālām reformām iespējamas tikai tās, no kurām kaitējums tiek vien ārpus koalīcijas esošajiem spēkiem. Piemēram, administratīvi teritoriālās reformas turpināšana, kas tik netīkama ZZS, varētu tikt īstenota tikai tad, ja šo partiju atstāj ārpus borta, kam savukārt vairāki potenciālie partneri nepiekrīt, jo tas palielina radikālāko jaunpienācēju ietekmi.
Un vēl. Katrs nācis ar pārmaiņu solījumiem, taču, grib to vai ne, atdursies pret nepieciešamību veiksmīgi pabeigt Kučinska aizsāktās reformas. Tas ir viens no pirmajiem tematiem, kas valdības veidotājiem jāizrunā un uz ko atbildi, cik noprotams, sagaida arī Valsts prezidents. Nevar tā, ka ceļa vidū ir iepriekšējo atstāta bedre, to apiesim un savas rakņāsim tālāk – nē, jāaizlāpa tā, kas ir, tikai tad var ķerties pie nākamā posma.
TrollisJT
P
Buba