Pēdējais piliens?

L’affaiblissement d’Emmanuel Macron semble être très profond, voire définitif, et se poursuit depuis l’affaire Benalla. la démission apparaît de plus en plus comme le seul moyen d’en terminer avec la crise. Pensez-vous que Jupiter lâchera l’Olympe ? Gérard Courtois : Effectivement, Emmanuel Macron fait l’objet d’un rejet violent et spectaculaire. D’abord, il a concentré entre ses mains, plus encore que ses prédécesseurs, tout le pouvoir exécutif. Il est monté en première ligne lors de toutes les réformes engagées depuis son élection et a relégué le premier ministre, Edouard Philippe, et les ministres dans un rôle d’exécutants.

Franču demogrāfs, vēsturnieks un antropologs Emmanuel Todd 1976.gadā ir uzrakstījis grāmatu "La Chute finale" (Galīgais krahs), kurā paredzēja PSRS sabrukumu. Savukārt par šī brīža notikumiem Francijā viņš saka: "Le risque majeur pour la France n’est pas la révolution mais le coup d’Etat" (Lielākais risks Francijai ir nevis revolūcija, bet gan valsts apvērsums). 2017.gadā pēc prezidenta vēlēšanām viņš Makronu novērtēja kā "nain intellectuel" (intelekta liliputu), ko ievēlēja "une hallucination collective" (kolektīvās halucinācijas) apstākļos. Diez cik augstu viņš nevērtē savu vārda brāli.

Jā, Makrons ir sūdos. Šie protesti atšķiras no citiem. Līdz šim protestiem vienmēr bija oficiālie organizētāji, varēja ar viņiem kaut ko sarunāt, uzpirkt. Bet šeit nav šādu organizētāju. Nav ar ko runāt. Un protestus atbalsta 72%-84% sabiedrības. Lai ko Makrons darītu, ar to nekad nepietiks. Un ja kāds piekrīt ar viņu runāt, tad tikai ar videokamerām, lai visi šo sarunu varētu redzēt tiešraidē. Nevienu nevar uzpirkt.

Īss, bet diezgan labs raksts. Nu varbūt tas, ka prezidents nodarbojas vairāk ar ārlietām, izklausās pēc filozofēšanas. Pēc būtības viņš nodarbojas ar visu. Vienīgā atšķirība, ka citu valstu prezidentus viņš satiek personīgi, bet attiecībās ar frančiem viņam ir izsūtamais zēns premjerministrs. Varētu piebilst, ka Francijas prezidenta pilnvaras Francijā ir lielākas nekā ASV prezidentam Amerikā. Tāpēc franču politologi bieži izmanto vārdus "republikāniskā monarhija", lai raksturotu Francijas politisko režīmu. Tiesa gan ir vien "bet". Prezidenta pilnvaras BIJA lielas tad, kad Francija nebija Eiropas Savienībā. Tagad visuvarenais prezidents par 85% ir ierobežots ar ES regulām un direktīvām. Viņš var solīt visu ko, bet izpildīt var labākajā gadījumā tikai 15% no solītā.

Makarons dabuja mutē.

Piparam var izrādīties taisnība, ja viņš gribēja norādīt uz iespējamu ASV ietekmi dzelteno vestu darbībā. ASV nav vajadzīga stipra Francija. Vienkārši un saprotami, nekā personīga, tikai politika. Mums galvenais - emocionāli nepavilkties kādam līdzi.

Jā Nulanda ar cepumu groziņiem šeit ļoti derētu... mmm... nostaļģija...! Bet nu diemžēl ir kā ir... krīze Trampa izskatā grauj pat šīs aizpeļķes esteblišmentam "dažreiz" raksturīgās "labās manieres"... Jāā - eh uz kurieni veļās pasaule... Ja šitā turpināsies tad vairs neviens maidans vairāk nenesīs sevī demokrātijas nesēju romantisko būtību, līdzcilvēku mīlestības un smalkjūtības alkas un tikai aizpeļķes demokrātijai raksturīgo ekskluzīvo degošo riepu burvīgo smaržu un brīvā dabā pavītā laika šarmu apzogot un izdemulējot mazos un netik mazos kārtējās demokratizējamās lielpilsētas veikalus... eh...