Piekasīšanās sīkumiem?

Jau kampaņas laikā izskanēja bažas, vai un cik lietderīgi un pamatoti ir gan tēriņi, gan pati kampaņa kā tāda, ņemot vērā, ka reklāmas rullīšos sabiedrībai tika dota iespēja dzirdēt faktiski tikai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces viedokli un pārliecību par iecerētās reformas mērķiem un iespējamajiem ieguvumiem. Tajā pašā laikā par iespējamajiem zaudējumiem no šīs reformas vispār nekas netika minēts, tostarp arī pretinieku viedokļiem šajās par nodokļu maksātāju naudu finansētajās reklāmās vieta neatradās.

Manuprāt, aiz viedokļu apmaiņas par 100 eiro sodu vienam VARAM darbiniekam par iepirkumu procedūras pārkāpumiem jau kārtējo reizi pazūd jautājums par būtību. Vienlaikus ministra Pūces paustais, ka IUB konstatēto viņš neuzskata par tik nopietnu pārkāpumu, lai tam pievērstu uzmanību. Ģeniāls ignorances piemērs ir arī Pūces paustais LTV: "Pat ja beigās izrādīsies, ka IUB ir taisnība, mums tomēr jāpieļauj, ka darbinieki var arī pieļaut kļūdas. Tāpēc jau mums nav jāsaka, ka darbinieks ir nepareizi kaut ko rīkojies. Ja mēs pieņemam, ka darbiniekam nevar būt kļūdu, tad mēs nostādām situācijā, ka valsts pārvaldes darbinieki negribēs pieņemt lēmumus."

Bet, ministra kungs, runa šeit ir par valsts jeb nodokļu maksātāju naudu! Ja likums paģēr konkrētu procedūru un konkrētas prasības, tad gan ministram, gan ierēdnim ir vairāk nekā pienākums pieckārt pārbaudīt jebkuru plānoto lēmumu vai darbību. Turklāt atšķirībā no pašreizējās Covid krīzes pērn – laikā, kad tika pieņemti lēmumi par kampaņu, – nebija ārkārtas situācijas, uz kā rēķina varētu norakstīt kļūdīšanos.
Un vēl – šis ir gadījums, kad vismaz man ir sajūta, ka ne jau sodītais noslēpumainais ministrijas darbinieks ir īstais un vienīgais vaininieks, bet gan ministrijas pati augstākā vadība, tostarp pats ministrs.

Gan Pūcem, gan citiem pie varas esošajiem politiķiem tomēr vajadzētu saprast, ka šajā un citos gadījumos runa nav tikai par sabiedrības naudu, bet gan par attieksmi un morāli. Mūsu dārgie (tiešajā nozīmē) politiķi – ar katru šādu tiesiskā nihilisma gadījumu jūs aizvien vairāk graujat sabiedrības uzticēšanos politiķiem un ierēdniecībai. Tādēļ beidziet reiz brīnīties, kādēļ sabiedrība ir tik negatīvi noskaņota pret valsti.