Pretrunīgā reintegrācija

Likuma, kas gan vēl jāparaksta Ukrainas prezidentam Petro Porošenko, ietvaros Krievija ir atzīta par valsti agresoru (jāpiebilst – ne pirmoreiz), pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku kontrolē esošās teritorijas – par okupētām, pašas separātistu republikas – par okupācijas pārvaldēm. (Tas pats attiecas arī uz Krimu, lai gan galvenā uzmanība, protams, ir veltīta Donbasam.) Likums nodod visu kontroli pār valsts bruņotajiem spēkiem prezidenta rokās, kurš turpmāk būtībā vienpersoniski varēs izvēlēties ceļu, kā saglabāt Ukrainas teritoriālo veselumu. Minskas vienošanās, kurām pateicoties Ukrainas austrumos valda vismaz kaut kāds pamiers, likumā ir pieminētas tikai garāmejot.

Tajā pašā laikā parlamentārieši neatbalstīja virkni lēmumu, kuriem vajadzētu izrietēt no separātisko teritoriju atzīšanas par okupētām, kā arī no Krievijas pasludināšanas par valsti agresoru. Tā tika nobalsots pret abu pašpasludināto Donbasa republiku atzīšanu par teroristiskām organizācijām, kā arī pret diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Krieviju.

Spēkā tika atstāts līgums par Ukrainas un Krievijas draudzību un sadarbību.

Kopumā ir skaidrs, ka Ukrainas parlaments neredz citu ceļu, kā atjaunot Ukrainas teritoriālo vienotību, kā vien ar militārām metodēm, taču tajā pašā laikā piesardzīgi atstāj atkāpšanās ceļus un atrunas gadījumam, ja tiešām atsāksies vērienīgs militārais konflikts un Krievija (kura iepriekš ir solījusi nepieļaut Donbasa krišanu) izšķirsies par atklātu iejaukšanos tajā. Iepriekš minētās atrunas arī ļauj saglabāt daudzas ekonomiskās saites ar Krieviju, bet dažas likumā iekļautās normas – atjaunot arī ekonomiskos sakarus ar separātistiem.

Šajā gadījumā ļoti daudz kas būs atkarīgs no Krievijas reakcijas uz jauno likumu; pagaidām tā ir ļoti mērena. Lai arī Maskava neskopojas ar nu jau tradicionāliem Kijevai veltītiem epitetiem, tuvākajā laikā tā acīmredzami negrasās konfliktu eskalēt. Tuvojoties valsts prezidenta vēlēšanām, kā arī Pasaules kausa izcīņai futbolā, Krievijai nav vajadzīgs bruņots konflikts pie savām robežām ar Krievijas karaspēka iesaistīšanos. Tiesa, kad abi šie notikumi būs veiksmīgi aizvadīti, nekādu šķēršļu Maskavas ceļā vairāk nebūs, bet Ukrainas likums par Donbasa reintegrāciju kalpos par labu attaisnojumu. Un šis fakts nevar nesatraukt.