Protams, ES fondi dod artavu mūsu valsts tautsaimniecībai, taču tās izaugsmi nevis nodrošina, bet gan tikai paātrina par kādu pusotru vai varbūt diviem procentpunktiem. Tas faktiski nozīmē, ka lielāko ekonomikas pieaugumu nodrošinām mēs paši ar saviem tēriņiem, kā arī ar to, ko nopelnām no eksporta. Taču, lai ilgtermiņā būtu ko tērēt valsts iekšienē, primārais ir eksporta pieaugums. Pērn tas ir izdevies visai labi – preču eksporta apjoms, rēķinot faktiskajās cenās, pieaudzis par 7,2% un sasniedzis jaunu vēsturiski augstāko punktu 12,34 miljardu eiro apmērā. Šis gads sācies nedaudz sliktāk, vismaz attiecībā uz jau publiski pieejamiem datiem.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija, janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi eksporta apjoms ir sarucis par 0,6%. Ziņa nav patīkama, taču kā «viena bezdelīga pavasari nenes», tā arī viena mēneša statistiku nevar uzskatīt par tendenci, vienīgi par vielu pārdomām, kā situācija varētu attīstīties tālāk. Attiecībā uz minēto pēdējo dienu ziņas nav labi priekšvēstneši, jo šā gada ekonomiskās izaugsmes prognoze samazināta Šveicē un Lielbritānijā.
Šveice nav no Latvijas lielajiem noieta tirgiem, taču tur notiekošais zināmā mērā var raksturot, kā klājas Rietumeiropas ekonomikai (mūsu galvenajam eksporta tirgum) kopumā. Ar Lielbritāniju ir savādāk, jo tā ir pavisam cita lieluma eksporta partneris, sevišķi Latvijas kokrūpniecībai, un izaugsmes prognožu samazināšana ir saistīta ar neskaidro Brexit. Tā kā pēc grafika britiem ES vajadzētu atstāt jau šomēnes, bet šis process vēl aizvien ir visai neskaidrs, arī uzņēmumiem kaut ko plānot šķiet visai bezcerīgi, jo neviens negrib saskarties ar "norautām piegādēm" un zaudējumiem. Tomēr ir arī pozitīvas ziņas, kas var liecināt par līdzšinējo augšupejas ekonomikas tendenču turpinājumu. Viena no tām ir kopš treknajiem gadiem straujākais aizdevumu pieaugums eirozonas mājsaimniecībām, kas vedina domāt, ka konveijeru darbošanās Latvijas kokapstrādes, būvmateriālu ražotņu un metālapstrādes cehos nekļūs lēnāka. Tāpat daudzsološa ziņa ir industriālo metālu cenu kāpums pasaules biržās, kas liecina, ka finanšu dūži cer uz globālās ekonomiskās izaugsmes turpinājumu.
Serjoznijs
citu vidū