Protestu teritorija

Protesti pret Vučiču Serbijā notiek vēl kopš pagājušā gada decembra un sākās pēc tam, kad Kruševacas pilsētā tika piekauts viens no opozīcijas koalīcijas Savienība par Serbiju līderiem Borko Stefanovičs. Pilnīgas skaidrības par notikušā apstākļiem gan nav, taču, tā kā incidents notika tūdaļ pēc tam, kad Stefanoviču bija publiski un asi nokritizējis valsts prezidents, opozicionāri nekavējoties sasaistīja abus faktus un sāka izvest ielās savus piekritējus.

Savienība par Serbiju, jāpiebilst, ir ļoti raiba kompānija, kurā apvienojušies visdažādāko ideju piekritēji, kam visiem ir kādas pretenzijas pret esošo prezidentu.

Pret Vučiču vienlaikus protestē kā daļa nacionālradikāļu, kuriem nav pieņemama pat doma, ka serbi varētu censties panākt kādu vienošanos ar Kosovu, tā kreisie un pat atsevišķi liberālie, proeiropeiskie aktīvisti, kuriem ir iebildumi pret Vučiča nesteigšanos uz apvienoto Eiropu.

Tiek arī uzskatīts, ka galvenais demonstrantus koordinējošais spēks ir Serbijas Demokrātiskā partija, kas cieta pamatīgu sakāvi kā iepriekšējās parlamenta, tā prezidenta vēlēšanās un tagad cer atgūt vismaz kādas pozīcijas ar ielu protestu palīdzību. Īpaši priekšplānā demokrāti (kas Serbijā tiek uzskatīti par oligarhisku partiju) izvirzīties gan necenšas, taču viņu organizatoriskais, finansiālais un cita veida atbalsts tiek dēvēts par ļoti būtisku.

Tajā pašā laikā prasības Vučičam atkāpties un sarīkot jaunas vēlēšanas iedzīvotāju vidū nav populāras, kamdēļ demonstrācijās līdz šim piedalījās vien daži tūkstoši cilvēku un tās nepiesaistīja īpašu ievērību pat pašā Serbijā, nemaz nerunājot par ārvalstīm. Protesti arī kopumā sāka izsīkt, kamdēļ to organizatori, visticamāk, izšķīrās par konfrontāciju, lai piešķirtu akcijām jaunu elpu. Necik veiksmīgs šis mēģinājums gan neizskatījās, jo varas iestādes kontrolēja situāciju un neuzskatīja par nepieciešamu pat pielietot kādus speciālus līdzekļus demonstrantu nomierināšanai.

Ja vien nenotiks kas ārkārtējs, ir skaidrs, ka protesti pakāpeniski izbeigsies. Tajā pašā laikā notikumi Serbijā ir uzskatāms piemērs tam, ka brīvībā izlaistais džins – tendence ar radikālu ielu protestu palīdzību risināt politiskās varas jautājumus – iekaro aizvien jaunas, līdz tam demokrātiskas teritorijas. Un izskatās tas visai biedējoši.