Pūļa psihoze

Sociālās saziņas vietnēs ieraksti par veikala tapšanu biežuma ziņā jau konkurē ar reakcijām uz Trampa vēstījumiem, interneta portālos attiecīgie teksti jau divas dienas ir līderpozīcijās lasītāju skaita ziņā. Kas notiek? Nedzīvojam taču tukšās telpās bez mēbelēm, ka nu viena veikala atklāšana tiek gaidīta kā nez kāds glābiņš! Arī alternatīvas tā piedāvājumam ir jau pieejamas gana plašas gan sortimenta dažādības, gan arī kvalitātes un cenas ziņā – jā, varbūt ne koncentrētas vienā lielā ēkā, bet ko tas maina? Vai arī varbūt lielās ažiotāžas pamatā ir tas, ka nu atkal daudziem nauda maciņos spiež, turklāt tik ļoti, ka gribas steidzami visu dzīvokļa iekārtojumu radikāli izmainīt? Vai arī problēma ir kaut kādā mazvērtības kompleksā, kas prasās pēc apmierinājuma, proti, izmisīgi gribas, lai pie mums ir kā pie citiem – tur, rietumos?

Nav jau pretenziju pret vienu vai otru veikalu, pārsteidz, cik lielu uzmanību veltām sadzīves lietām. Ja tikpat lielas kaislības raisītu izglītības kvalitātes, ražošanas veicināšanas, demogrāfijas jautājumi...

Vai tiešām kādam šķiet, ka labāk dzīvosim tikai tā dēļ vien, ka kādreiz Latvijā ražotos skapjus, gultas, krēslus, kas nu šķiet "nemoderni", sakrausim grēdā pie sadzīves atkritumu konteineriem, istabās vietā liekot no ārzemēm ievestos? Lai vai kā, bet ekonomikas sildīšana no tā būs nevis pie mums, bet valstīs, kuras šo preci ražos un piegādās un attiecīgi kuras saņems mūsu "lielajam pirkumam" iekrāto vai aizņemto naudiņu.

Kāds te sāks atrunāties, ka ne jau pirkt, bet vismaz apskatīt gribas... Piedodiet, bet arī tas ir "galīgi garām" – gluži kā siekalošanās, neko nepērkot, tikai pastāvot pie konfekšu tirgotāja vitrīnas. Arī tas tad jau robežojas ar diagnozi. Lai saprastu, ko varbūt gribētos kādreiz nopirkt, atliek ielūkoties interneta dzīlēs vai vismaz laiku pa laikam atļauties izbraukt uz kādu kaimiņvalsti (kaut vai ar prāmi uz Zviedriju, kas nu pa kabatai teju vai ikkatram un kur, starp citu, veikali ar augstāk minēto nosaukumu darbojas jau krietni sen). Tas cita starpā dotu arī priekšstatu, kā citur cilvēki dzīvo un vai tiešām vienveidīgais mājokļa iekārtojums ir tās patiesās dzīves vērtības, pēc kā nu visiem tik ļoti jātiecas?

Vienīgais, par ko patiesi ir vērts satraukties saistībā ar šī veikala būvniecību – vai tas nepasliktinās jau tā visai ierobežotās pilsētas centra apbraukšanas iespējas, neradīs papildu sastrēgumus.