Sabojātā sistēma atspēlējas

Tātad Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne nekonstatēja pamatu ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai, savukārt Administratīvā rajona tiesa apturēja Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu par neapstiprināšanu amatā. Šuplinska saskatīja ēnas ap Muižnieka ievēlēšanu, ko pavadīja varbūt jauši, varbūt nejauši tieši tobrīd iekritušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēšanas Muižniekam tuvējā lokā saistībā ar būviepirkumiem. Turklāt pilsētā runāja, ka lieta balstās uz KNAB vecās operatīvajās darbībās iegūtajām iestrādēm. Savukārt Bordāns viens pats vai kopā ar savu apsūdzēto parlamentāro sekretāru Juri Jurašu sarakstīja garu eseju par to, kāpēc jāsāk ģenerālprokurora Kalnmeiera no amata atbrīvošanas procedūra. Īsumā – viņš medī kopā ar aizdomīgiem cilvēkiem, un viņa vadītā Ģenerālprokuratūra vērsusies pret Jurašu par valsts noslēpuma izpaušanu.

Jādomā, ka JKP ar eksknabistiem priekšgalā ir kļuvusi par upuri viņu pašu gadu gadiem iedibinātajai kārtībai, kurā amatpersonu nomaiņai vai nevēlamu kandidātu neapstiprināšanai bija mazs sakars ar tiesiskumu, bet liels sakars ar puspabeigtām operatīvajām izstrādēm, kuras tā arī netika juridiski korekti novestas līdz galam. Šobrīd, attopoties politikā, kur jāspēlē pēc citiem noteikumiem, cietēji no šī vīrusa ir gan pati JKP, gan, nav izslēgts, arī pati sakropļotā sistēma.

Bija laiki, kad Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru, KNAB priekšnieku, nemaz nerunājot par, ja tā var teikt, mazāk nozīmīgām amatpersonām, varēja nošūpot no amata, vienkārši palaižot baumas vai noplūdinot operatīvo informāciju, kas saturēja ziņas par pikantām privātām detaļām, neētisku rīcību vai vienkārši situācijām, aiz kurām kaut kas "rādās". Atbalstoši mediji metās šo informāciju izplatīt, rakstu vai sižetu sērijās pieprasot attiecīgu rīcību, atbalstošas partijas un politiķi metās izplatīt attiecīgus paziņojumus, ierosinājumus, pieprasījumus. Lai izšūpotu no amata vai nepieļautu apstiprināt amatā, principā pietika ar pamatīgi palaistām baumām, ko atšķaidīja ar operatīvi iegūtas informācijas druskām. Operatīvās izstrādes tika izmantotas kā melnās kompromatu mapītes, nevis lietas, kurās filigrāni jāizstrādā pierādījumi līdz apsūdzību uzrādīšanai un veiksmīgai tiesvedībai.

Pēc pēdējiem notikumiem ap Kalnmeiera un Muižnieka palikšanu amatos mēs, no otras puses, protams, varam uzdot jautājumu, vai attīstīta demokrātija ar tās varas līdzsvara sistēmu nekļūst pati par savu upuri, kad sistēma, nepieļaujot viena varas atzara dominēšanu pār citu, patiesībā paralizē visu varas atzaru spēju pašattīrīties.