Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Uzlabojumu gaidās

Kamēr Latvijā ļoti daudz runājam par nedienām, kas saistītas ar tirdzniecību un pakalpojumu sfēru ekonomikā, turpina pienākt arī labas ziņas. Tās ļauj izteikt atsevišķus pozitīvus minējumus arī par Latvijas kopējās tautsaimniecības attīstību šogad. Šajā gadījumā runa ir par rūpniecības konjunktūru, kurai var būt visai izšķiroša nozīme šā gada kopējos Latvijas ekonomiskā pieauguma vai krituma rādītājos. To, ka apstrādes rūpniecība var kļūt par visas tautsaimniecības vilcējspēku, piedzīvojām jau 2016. gadā, kad līdz ar pārrāvumu Eiropas fondu naudas plūsmās ražošana bija tā nozare, kas atskaites periodu ļāva noslēgt ar pāris procentu vērtu ekonomisko pieaugumu.

 Arī pagājušā gada tikai 3,5% vērtais iekšzemes kopprodukta kritums atskaitēs ir rakstāms tieši pateicoties apstrādes rūpniecības nozares sniegumam, kura gada nogalē uzrādīja visai solīdu kāpumu, piemēram, decembrī ražošanas apjomiem pret 2019. gada pēdējo mēnesi pieaugot par 5,1%. Šobrīd var izvirzīt hipotēzi, ka ar optimismu par ražojošās sfēras attīstību varēsim runāt arī turpmāk, tādējādi līdz šim izskanējušās ekonomistu prognozes par šā gada pieticīgo ekonomisko pieaugumu var izvērsties krietni vien patīkamākos skaitļos. Šādu minējumu ļauj izvirzīt tāds ražošanas konjunktūras rādītājs kā ražotāju cenu pārmaiņas, kuras demonstrē visai pozitīvu dinamiku, sasniedzot skaitļus, kurus var uzskatīt par pievilcīgiem pat labos laikos. Proti, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo mēnesi (tad Covid-19 pandēmijas ietekme uz ražošanu Latvijā vēl nebija jūtama) mūsu apstrādes rūpniecības uzņēmumi savu produkciju realizējuši par 1,5% dārgāk, bet uz eksporta tirgiem izvestās produkcijas cenas ir pieaugušas par 1,7%. Cenu pieaugums liecina, ka potenciālie pircēji ir gatavi atdarīt makus plašāk un par konkrētu preču vienību maksāt vairāk nekā iepriekš. Turklāt statistika rāda visai dinamiskus ražotāju cenu uzlabojumus, jo, piemēram, vēl pagājušā gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada devīto mēnesi ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā bija sarukušas par 0,8%. Tādējādi iepriekšējos mēnešos piedzīvotās izmaiņas norāda uz to, ka globālā tautsaimniecība jau lielā mērā ir iemācījusies sadzīvot ar pandēmiju un pieprasījums pēc dažādām precēm pieaug. Tas nozīmē, ka Latvijā ieplūdīs nauda ne tikai no starptautiskajos finanšu tirgos aizņemtajiem līdzekļiem, bet arī veiksmīgi pārdodot saražoto ārvalstīs, ļaujot vieglāk rast līdzekļus tautsaimniecības stutēšanai arī tad, ja koronavīrusa ierobežošana ievilksies vēl uz kādu laiku. 

Top komentāri

viesis
v
Ar šiem pieauguma procentiem ir viens āķis- var jau viņi izskatīties labi, ja tikai beigās atkal neiznāk tas pats vecais labais "valstij jau iet labi, tikai cilvēki to nejūt"... respektīvi, vai šos procentu pieaugumus izjutīs cilvēki?- stipri jāšaubās. Līdz ar to- kāda jēga no tā pieauguma, ja tas neatsaucas uz iedzīvotāju labklājību?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Morālos kompasus neviens nav atcēlis(66)

Par 7 noteikumiem Jaunā Rīgas teātra aktieriem un skatītājiem, politkorektumu, brīvību un morālo kompasu režisors Alvis Hermanis intervijā Rolandam Pētersonam*.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē