Vienkārši sakot, ANM paredz "Eiropas naudas" ienākšanu Latvijā. Lai gan netrūkst skeptiķu, kuri apgalvo, ka iedzīvotājiem no Eiropas naudas labuma allaž maz, tomēr tik pesimistisks redzējums nav objektīvs. Piesaistot ES finansējumu, mūsu valstī ir īstenoti daudzi tādi projekti, kuru rezultāti ir labi pamanāmi, piemēram, gan apdzīvoto vietu modernizēšanas projekti reģionos, gan dažāda rakstura būvniecības projekti. Lai arī ne vienmēr viss izdevies veiksmīgi, tomēr kopumā ES finansējums ir ienācis daudzās nozarēs, nodrošinot uzņēmumu izaugsmi un darbvietas.
Saistībā ar ANM virzieniem vislielākās bažas ir par to, vai izdosies panākt plānoto nevienlīdzības mazināšanu, jo mūsu valstī ar to nekādi nesekmējas. Nevienlīdzības mazināšana bija viens no saukļiem, ar ko tika popularizēta iepriekšējās valdības laikā sagatavotā nodokļu reforma, bet realitātē šī reforma nevis jūtami mazināja nevienlīdzību, bet gan daudziem cilvēkiem sarežģīja nodokļu aprēķinus un pat padarīja par parādniekiem valstij.
Frāze par nevienlīdzības mazināšanu izskan arī kontekstā ar jauno nodokļu reformu, kura tiek īstenota šogad, bet, ņemot vērā Covid-19 krīzi, pastāv nopietns risks, ka reformas īstenotāju brutālā vēršanās pret alternatīvajiem nodokļu režīmiem nabadzību pastiprinās, nevis samazinās.
Savukārt par to, ka mūsu valdībai ir lielas izredzes kļūt slavenai kā skopākajai visā ES, jo Latvijā netiek sniegts pietiekams atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem pandēmijas laikā ir aizliegts strādāt, jau ir vēstīts gan Dienā, gan citos medijos. Ministriju apgalvojumi, ka ANM nodrošinās nevienlīdzības mazināšanu, ir pretrunā ar to sarežģīto situāciju, kādā nonākuši daudzi uzņēmumi un to darbinieki, kuriem Covid-19 ierobežošanai ieviesto pasākumu rezultātā strādāt nav iespējams.
Jau gandrīz 11 mēnešu vērojama dažādu nozaru organizāciju cīņa ar ministrijām par atbalstu, un tas liek šaubīties, vai ANM nodrošinās palīdzību tiem, kuriem tā patiešām nepieciešama.
Vai mazinās nabadzību?
Jēdzienu "Atveseļošanas un un noturības mehānisms" (ANM) tuvākajā laikā mēs dzirdēsim bieži. ANM ir Eiropas Savienības (ES) mērogā koordinēts projekts, kura mērķis ir mazināt Covid-19 krīzes radīto ietekmi. Finanšu ministrija skaidro, ka "darbs pie ANM ieviešanas tiks organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara". Tiek solīts, ka Latvijai pieejamais finansējums būs 1,65 miljardi eiro, bet tas var augt un pārsniegt divus miljardus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.